Latvija no Krievijas gāzes piegādes pārtraukuma draudiem necietīs, jo mums dabasgāze tiek piegādāta pa citiem ceļiem, atzina sabiedriskās politikas centra «Providus» enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš.
Latvija no Krievijas gāzes piegādes pārtraukuma draudiem necietīs (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas rīcība nesekos tuvākajā laikā. «Tie drīzāk bija draudi un norādījumi, kā Krievija rīkosies, ja lietas labā netiks darīts tas, ko vēlas pati Krievija,» norādīja Āboltiņš, piebilstot, ka šajā gadījumā tālejošākās sekas, kuras varētu interpretēt no šādiem izteikumiem, ir gāzes piegādes pārtraukums ne tikai Ukrainai, bet arī tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras dabasgāzi saņem caur Ukrainu.
Jautāts, vai Krievija draudus var arī īstenot, Āboltiņš atzina, ka ļaunākajā gadījumā tas ir iespējams scenārijs, taču norāda, ka Krievija būs piesardzīga pārtraukt gāzes piegādi tiem patērētājiem, kuri regulāri un laicīgi norēķinās par gāzes piegādi.
«Jautājums, kurš pašlaik varētu būt aktuāls Krievijai, kā varētu tikt galā ar Ukrainu, neietekmējot pārējos tirdzniecības partnerus, kuriem dabasgāzi jāpiegādā pilnā apjomā. Tāpat Krievija domās, kā nodrošināt to, lai Ukraina kādu gāzes gabalu no piegādēm, kuras domātas ES valstīm, nepaņem arī sev,» uzskata enerģētikas pētnieks.
Viņš norāda, ka Latvijai nav pilnīgi nekāda sakara ar šo notikumu, piebilstot, ka «mēs neesam saistīti ar pieslēgumiem, kuri iet cauri Ukrainai». «Mums ir daudz tuvāki gāzes vadi, kuri iet cauri Baltkrievijai un Polijai. Nav dzirdēts, ka kāds gatavotos pārtraukt piegādes pa šo vadu,» skaidroja Āboltiņš.
Tāpat Āboltiņš norāda, ka Latviju tas nevar ietekmēt, jo ir viens piegādātājs un viens konkrēts maršruts, un vienīgā iespēja, ka attālākā nākotnē varētu ciest no šāda Krievijas soļa, būtu, kad pārskatīs gāzes cenas. Viņš norāda, ka tādā gadījumā Latvija varētu saņemt nosacītu sodu, saņemot jauno rēķinu, kas pieaudzis par 25%, taču šāda iespējamība ir minimāla.
Runājot par ASV senatoru izteikumiem vizītes laikā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, ka ASV varētu savu dabasgāzi piegādāt arī Latvijai, mazinot energoatkarību no Krievijas, Āboltiņš apšaubīja iespējamību, ka tas notiks ļoti tuvā nākotnē.
«Krievija vismaz 25% no sava IKP iegūst no energoresursu eksporta, un šādi soļi var nopietni iedragāt viņu budžetu. Turklāt vismaz 60% no eksportētās dabasgāzes nonāk ES. Tomēr sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Latvijai nevar notikt tik drīz, ņemot vērā, kā ASV pašlaik norit infrastruktūras uzlabošana eksporta vajadzībām. Nav šaubu, ka eksports notiks, bet nevajag iedomāties, ka viss apjoms ceļos tikai uz ES,» norādīja Āboltiņš.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Kremļa publiskotajā Putina vēstulē bija norādīts, ka «Krievija ir gatava piedalīties pūliņos stabilizēt un atjaunot Ukrainas ekonomiku», bet vienīgi tad, ja šajā procesā uz «vienlīdzīgiem noteikumiem» piedalās arī ES.
Šādu viedokli Putins pauda 18 Eiropas valstu līderiem nosūtītā vēstulē.
Saskaņā ar Krievijas aprēķiniem Ukraina nav norēķinājusies par Krievijas piegādāto gāzi 2,2 miljardu ASV dolāru apmērā.