Kaut arī Ukraina nav lielākais Latvijas ekonomikas partneris, pēdējā laika satraucošie notikumi netālajā valstī nevienu neiepriecina. Īpaši tas attiecas uz mūsu uzņēmējiem, kuru bizness saistīts ar Ukrainu.
Kā Latvija ekonomiski cietīs no sadursmēm Ukrainā? (94)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko portālam TVNET paskaidroja, ka Ukraina ir salīdzinoši neliels Latvijas uzņēmumu eksporta tirgus.
2013.gadā Ukraina bija 21. lielākais Latvijas preču tirdzniecības partneris.
Latvijas – Ukrainas savstarpējā ekonomiskā sadarbība bijusi aktīva tādās nozarēs kā mašīnbūve, metālapstrāde, būvniecība, transports un loģistika, pārtikas rūpniecība, ķīmijas rūpniecība (t.sk. farmācija), kokapstrāde, IT un telekomunikācijas, izglītība u.c. jomas.
2013.gadā Latvija eksportēja uz Ukrainu preces 91,6 miljonu eiro vērtībā, kas bija 0,9% no kopējā Latvijas preču eksporta.
Savukārt Latvija importēja preces no Ukrainas 129,5 miljonu eiro vērtībā, kas bija 1% no kopējā importa.
Pērn bija vērojams gan preču eksporta, gan arī importa vērtības kritums.
Par 6,2% kritās eksporta, bet par 25,8% importa vērtība.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, svarīgākās eksporta preces pērn bija medikamenti (safasēti devās), telefoni šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem un televīzijas uztvērējaparatūra.
Bet būtiskākās importa preces bija ferosakausējumi (ferosilīcijs ar silīcija masu vairāk kā 55%), vilciena, tramvaja preču vagoni (pašizgāzēji vagoni) un vilciena,tramvaja preču vagoni (segtie un slēgtie).
Neskaidrā notikumu attīstība
Rubesa-Voravko norādīja - tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti neskaidra, tādēļ pašlaik ir ļoti grūti un pāragri spriest, tieši cik lielā mērā tas ietekmēs Latvijas eksportētājus. Viņa atzīmēja, ka
grūtībās var nonākt uzņēmumi, kuru eksporta tirgi nav pietiekami diversificēti,
lai mazinātu riskus, ko rada izmaiņas noieta tirgos, neatkarīgi no to pārstāvētās nozares.
Ministrijas pārstāve apgalvoja, ka valdība seko līdzi situācijai.
Līdz šim konstatēts, ka
būtiskākās grūtības uzņēmumiem rada Krievijas un Ukrainas valūtas vērtības kritums.
Tāpat traucējoši faktori ir nestabilā politiskā situācija abās valstīs, kuras attīstības gaitu ir grūti prognozēt, un naudas un preču plūsmas pārrāvumi no sadarbības partneriem Krimas reģionā.
Detalizētāka informācija par Latvijas – Ukrainas ekonomisko sadarbību atrodama šeit:
Portāls TVNET jau vēstījis par pēdējā laika satraucošajiem notikumiem Ukrainā, kas prasījuši arī cilvēku dzīvības.
Ukrainas un Krievijas konflikts nonācis pasaules uzmanības centrā.