Latvijā būtu jāierobežo degvielas apmērs, ko valstī var ievest automašīnas bākā, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Rosina ierobežot degvielas apmēru, ko var ievest auto bākā (43)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Likumdošana paredz, ka drīkst ievest standarta bākās degvielu un izmantot to tikai savām vajadzībām. Diemžēl, ir daudz signālu un arī Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija atklāj gadījumus, kad degviela no bākām pēcāk tiek nolieta. Tad, kad tas tiek izdarīts, tas jau ir likumpārkāpums. Tomēr tā kā tas notiek iekšzemē, valsts dienestiem ir salīdzinoši grūti cīnīties,» sacīja Stirāns.
Viņš norādīja, ka tāpēc ir jāievieš limits, cik daudz degvielas drīkst ievest. «Mēs visos formātos runājam par to, ka ir jāievieš kaut kāds limits, cik daudz degvielas drīkst pārvadāt pār robežu,» klāstīja Stirāns.
Asociācijas vadītājs norādīja, ka Baltijas valstis uz Eiropas Savienības robežas ir vienīgās, kurām attiecīga ierobežojuma nav. «Gan Zviedrijā, gan Somijā, gan Polijā ir noteikts šāds limits, bet Baltijas valstīs var vest, cik vien bākā var ieliet. Tāpat jāatzīmē, ka Rietumeiropā smagajām mašīnām standartā ir bāka ar 300 litriem, bet pie mums mašīnām bākas ir kopumā ar 1500 litru ietilpību,» teica Stirāns.
Viņš arī atzīmēja, ka pārvadātāji automašīnām1500 litru degvielas tvertņu nepieciešamību skaidro ar konkurētspējas saglabāšanu.
«Autodīleri tādas [mašīnas ar 1500 litru bākām] piedāvā, jo ir pieprasījums. Viennozīmīgi skaidrs, kāpēc tas tā ir - jo Krievijā ir cita nodokļu sistēma, tāpēc arī degviela ir lētāka. Ar 1500 litru bāku principā pietiek, lai turp atpakaļ aizbrauktu uz Parīzi. Protams, pārvadātāji aizstāv sevi, ka tas viņiem palīdz noturēt konkurētspēju pret citiem, bet ir lielais filozofiskais jautājums, vai tas ir ilgtspējīgi? Turklāt ne jau tikai Latvijas pārvadātāji iegūst no šī cauruma. No tā iegūst arī Krievijas, Lietuvas un Polijas autopārvadātāji, tāpēc Latvijas pārvadātājiem tas nav nekāds papildus konkurences uzlabojums,» stāstīja asociācijas vadītājs.
Stirāns minēja, pa patlaban notiek sarunas par attiecīgo ideju ar atbildīgajām institūcijām, bet šobrīd viss vēl ir ieceres līmenī.
«Statistika par Latvijas-Krievijas robežas šķērsošanu liecina, ka smagās automašīnas ar Latvijas reģistrācijas numuriem ir tikai 20%, 80% ir citu valstu automašīnas, lielākoties no Polijas un Lietuvas. Arī autopārvadātāji sāk saprast, ka tā nav konkurences priekšrocība. Mēs par to jau divus gadus aktīvi runājam un ceram, ka valsts kaut kādā veidā šo jautājumu sakārtos. Pareizāk būtu sakārtot visu Eiropas robežu, tāpēc šis jautājums ir jārisina visām Baltijas valstīm kopā,» minēja Stirāns.
«No otras puses, ja paskatāmies no vienkārša pilsoņa viedokļa, varam noteikt ierobežojumus pie mums un igauņiem, bet, ja lietuvieši negrib, lai viņiem tiek un smagās mašīnas lauž viņu ceļus. Kāpēc pa mūsu ceļiem pārvadātāji izvēlas braukt? Jo caur Latviju ir taisnākais ceļš. Taču, ja Latvijas pārvadātāji maksā nodokļus šeit, mašīnu remonti notiek šeit, ekonomika no tā kaut ko iegūst, no tiem pārējiem 80% pārvadātāju Latvijas ekonomika iegūst tikai mīnusu – nolietotus ceļus, piemēslotas ceļmalas un izraisītas avārijas, kurās lielākoties cieš Latvijas iedzīvotāji. Diemžēl, autotranzīts Latvijai nes mīnusus,» sacīja LDTA valdes priekšsēdētājs.
LDTA ir sabiedriska organizācija, kas Latvijā apvieno juridiskas un fiziskas personas, lai veicinātu degvielas un citu naftas produktu tirdzniecības attīstību, kā arī veiktu citu statūtos minētu kopīgo darbību.