Krievijai nav pa kabatai vēl viens Aukstais karš (25)

Kad Padomju Savienība 1968.gadā iebruka Čehoslovākijā, Maskavas fondu birža nepiedzīvoja kritienu, jo tolaik Maskavai nebija fondu biržās. Savukārt ziņas par Krievijas spēku iebrukumu Krimā pirmdien tika sagaidītas ar vairāk nekā 10% lejupslīdi Krievijas fondu tirgos, raksta avīze.

Starp 1968.gadu un tagadējo situāciju ir liela atšķirība. (..) Krimas ekonomiskais un politiskais konteksts ir pilnīgi atšķirīgs. Krievijai vairs nav impērijas, kas stiepjas līdz pat Berlīnei.

Tieši sāpju dēļ par šo teritoriālo zaudējumu prezidents Vladimirs Putins tik ļoti cīnās par Ukrainas paturēšanu Maskavas ļoti sarukušajā ietekmes zonā,"

raksta FT.

Arī pasaule vairs nav sadalīta divās naidīgās politiskās un ekonomiskās sistēmās. Pēc padomju sistēmas sabrukuma Krievija pievienojās globālajai kapitālistiskajai kārtībai. Krievijas un Rietumu finanšu, biznesa un sociālās sistēmas tagad ir cieši saistītas.

Kremlis var domāt, ka Rietumu biznesa darījumi ar Krieviju stādā tā labā, un (..) Putins var būt pārliecināts, ka Eiropas elitei vairāk rūp naudas pelnīšana nekā stāšanās viņam pretī. Taču Putinam vajadzētu apzināties, ka pēkšņa svara pārdale stipro pusi var pārvērst vājajā.

Krievijas un Rietumu ekonomiku savstarpējā atkarība nozīmē, ka Kremļa brutālajiem gājieniem var būt tūlītēja ekonomiska cena,"

raksta avīze.

Pirmā maksa ir kritums Maskavas fondu tirgos, tostarp ar Kremli saistīto uzņēmumu "Gazprom" un "Sberbank" akciju vērtību samazināšanās par 10%.

Sāpīga arī būtu ekonomisko sankciju vai vīzu ierobežojumu ieviešana Krievijas elitei.

"Turīgie krievi tagad par pašsaprotamu uzskata paviesošanos nedēļas nogalēs Londonā vai Parīzē. Miljardiem dolāru Krievijas pilsoņu naudas atrodas Rietumu bankās vai ieguldītas Eiropas īpašumos.

Pat Krievijas Centrālā banka aprēķinājusi, ka 2012.gadā no Krievijas aizplūduši 56 miljardi ASV dolāru, kas varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi vai korupcijas augļi.

FT norāda arī uz baumām, ka pašam Putinam Rietumos ir noglabāti miljardi, kas nebūt visi ir nākuši no viņa Kremļa algas.

Acīmredzamākā Rietumu vājā vieta ir Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem, taču arī Krievijai ir vajadzīgs eksportēt energoresursus, jo 70% no tās eksporta ienākumiem veido naftas un gāzes tirdzniecība.

Tikmēr Eiropas pieprasījums pēc Krievijas gāzes pēdējā desmitgadē ir ievērojami samazinājies, tirgū lielāku daļu ieņemot atjaunojamiem energoresursiem.

"Aizvadītajā desmitgadē Putins un viņa kliķe bieži ķērusies pie Aukstā kara retorikas, vienlaikus izbaudot globalizācijas augļus. Tagad viņiem var nākties izvēlēties. Viņi var uzsākt jaunu Auksto karu. Vai arī viņi var paturēt pieeju Rietumu bagātībām. Abas lietas viņiem neiegūt," norāda laikraksts.