Pa eiro informatīvo tālruni sūdzas reti

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zinoši par eiro un pa eiro informatīvo tālruni reti ienāk sūdzības vai problēmsituācijas, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma «Transcom Worldwide Latvia», kas apkalpo informatīvo tālruni, menedžere Aija Urbiņa.

Viņa pastāstīja, ka kopumā 95% zvani ienāk no privātpersonām, bet juridiskās personas zvana maz. «Populārākās tēmas un jautājumi ir, kur var samainīt latus pret eiro, vai tiešām naudas maiņai nav komisijas maksas jāmaksā, un ka izskatās mūsu un citu valstu eiro naudiņas,» stāstīja Urbiņa, atzīmējot, ka arī par viltotas naudas atpazīšanu interesējas salīdzinoši daudz.

Savukārt juridiskās personas vaicā par savstarpējiem norēķiniem starp juridiskām personām, un kā korekti atspoguļot cenas latos un eiro un tās aprēķināt.

«Kopumā iedzīvotāji ir zinoši par eiro, sūdzības vai problēmsituācijas neienāk daudz. Zvani lielākoties ir praktiskas dabas un tiešām lielu problēmu vai neskaidrību nav bijis. Var būt mazas nesaprašanās starp pircējiem un tirgotājiem, kurās mēs aicinām abas puses būt saprotošiem, jo mēs visi vēl mācāmies un pierodam pie mūsu jaunās naudiņas,» teica «Transcom Worldwide Latvia» pārstāve.

Stāstot par interesantākajiem zvaniem, Urbiņa minēja, ka kāds zvanītājs bija ļoti sašutis, ka bankā mainot lielas naudas summas, piemēram, 2000 latus, banka lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Savukārt, kāds zvanītajs bija bankomātā izņēmis 50 eiro, pēc tam centies ar šo banknoti norēķināties sabiedriskajā transportā, bet šoferītis nav varējis tik lielu naudu samainīt.

«Kāda cita zvanītāja ierosināja izveidot atsevišķu bukletu, kurā redzamas pilnīgi visas citu valstu eiro monētas un naudas zīmes, lai būtu vieglāk saprast un atpazīt. Viņa bija saņēmusi divu centu monētu un mēģināja saprast, kādas valsts tā varētu būt,» stāstīja Urbiņa.

Viņa atzina, ka pa informatīvo tālruni cilvēki interesējas arī par ar eiro tieši nesaistītiem jautājumiem, piemēram, kā mainīsies nodokļi, vai vēl palielinās minimālo algu, kāda ir ar nodokli neapliekamā algas summa un tml.

Viņa arī informēja, ka šobrīd zvanu daudzums ir samazinājies - ja gada pirmajās dienās bija ap 600 zvaniem dienā, tad šobrīd ir nedaudz pāri 100 zvaniem vidēji dienā.

Latvija 1.janvārī kļuva par 18.eiro zonas dalībvalsti.

Eiro informatīvais tālrunis 80003000 darbu sāka 2013.gada februāra sākumā. Plānots, ka informatīvais tālrunis darbosies vismaz līdz marta beigām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu