Katru gadu valsts budžeta pieņemšanas procesā atklājas kādas jaunas ministriju idejas, plānoti ierobežojumi, jauni nodokļi, nodevas vai administratīvais slogs, kuru dēļ uzņēmēji nevar paredzēt savu nākotni tālāk par 31.decembri. Šogad viena no idejām ir 50 eiro nodeva par uzņēmējdarbību/saimniecisko darbību, ja tā nenotiek vai ir nesusi zaudējumus uzņēmējam.
50 eiro nodeva par SIA
Grāmatvežu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Celmiņš portālam TVNET skaidroja, ka attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) Saeimā 1. lasījumā ir izskatīts likumprojekts «Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»».
Kam jaunā nodeva jāmaksā?
Likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem (UIN maksātājiem) jāmaksā 50 eiro maksājums valstij, ja:
UIN deklarācijā nodokļa summa neveidojas – tad piemaksā 50 eiro;
UIN deklarācijā nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro – tad to palielina līdz 50 eiro.
Kas būs atbrīvots no maksas?
Jāmaksā vai jāpiemaksā nekas nav, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
uzņēmums ir attiecīgajā gadā dibināts (reģistrēts Uzņēmumu reģistrā);
uzņēmums ir attiecīgajā gadā likvidēts (pabeigts likvidācijas process);
nodokļa maksātājs attiecīgajā gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem.
Kāpēc ir tādas idejas?
Atbildot uz šo jautājumu, Celmiņš citēja anotāciju: «Minētā pasākuma
mērķis ir kompensēt valsts administratīvos izdevumus,
kas saistīti ar tādu uzņēmējsabiedrību pastāvēšanu, kuras ir reģistrētas, bet neveic nodokļu maksājumus.»
Vajadzīga atklātība, nevis slēpšana
Grāmatvežu atbalsta asociācijas vadītājs uzskata - ja valsts izvēlas šādu nodokļu politiku un nodokļa iekasēšanas veidu, tad tai būtu nevis jāpaslēpj pantā likumā «pa vidu», bet skaidri un gaiši visiem jādefinē:
Valsts nodokļu politika: katram uzņēmumam pašam ir jāsedz administratīvie izdevumi, kuri rodas valstij administrējot attiecīgo nodokli;
Izmaksas: 2014.gadā mūsu valstī uzņēmējdarbība maksā 50 eiro gadā, neatkarīgi no rezultāta. Un tālāk jau paredzētie izņēmumi.
Tas ir precedents
«Turklāt šāda maksājuma būtība atbilst valsts nodevai.
It kā jau kas tas ir – 50 eiro, ja uzņēmumam bijuši zaudējumi, piemēram, 1000 eiro? Bet tas ir precedents.
Kāpēc 2015.gada budžetā neparedzēt ieņēmumus no maksas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusu? Nav attiecīgajā periodā PVN jāmaksā vai ir pārmaksa? Sedz administrācijas izmaksas 50 eiro apmērā! Ļoti precīzi var modelēt budžeta ieņēmumus uz iepriekšējo gadu statistikas pamata.
Atlaide paredzēta tiem, kuri maksājuši nodokļus par darbiniekiem? Šo definējumu var tā interpretēt, ka
atkal būs tiesvedības gadījumi un skaidrojumu pieprasījumi
Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Rezultātā tie 50 eiro tiks iztērēti sarakstē ar nodokļu maksātāju un tiesu sistēmas uzturēšanai.»
Celmiņš arī pauda viedokli, ka tas neatrisina to uzņēmumu situāciju, kuri savā darbībā izmanto ārpakalpojumus vai darbības specifika neprasa pieņemt nevienu darbā.
Daži reāli piemēri
Ja nesamaksāsi 50 eiro, būsi parādā ar visām no tā izrietošajām sekām.
Nekas neatliek, kā likt sludinājumu un pārdot savu SIA. Valsts ieņēmumu dienests noteikti zin, kādi ir šī SIA potenciālie pircēji un kurš būs no tā ieguvējs.
Līdzīgas normas ir paredzētas attiecībā uz mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – pašnodarbinātām personām.
Kāds būs rezultāts?
Asociācijas valdes priekšsēdētājs secināja: «Nevar teikt, ka uzņēmējdarbības vide uzlabojas. Nevis tiek skaidri definēti uzņēmējdarbības principi, bet
likumi samudžināti ar desmitiem izņēmumu un normu,
kas atsaucas viena uz otru un «septīto prim apakšpunktu ar nesaprotamu skaidrojumu».»
Tāpat secināms, ka administratīvais slogs palielinās. Tagad būs arī jākontrolē, vai pareizi ir piemērots 50 eiro maksājums, vai ir pamatota atlaide no tā.
Negatīvi, ka ar šādiem samudžinājumiem
uzņēmēja domāšana tiek virzīta uz shēmošanas pusi.
«Ja nav peļņa, kāpēc jāmaksā nodoklis? Kā to apiet? Vai šādi valsts izglīto?
Jo vairāk šādas nianses ir likumos, jo rezultātā dārgāka grāmatvedība – grāmatvedim ir jāzina vairāk un visu laiku jātērē laiks, lai sekotu šādām izmaiņām un meklētu uzņēmējam atbildes uz jautājumu «ko tagad darīt».»
Ko saka Finanšu ministrijā?
Savukārt Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā referente Ieva Pužule TVNET akcentēja, ka kopā ar likumprojektu «Par valsts budžetu 2014.gadam» vairākos nodokļu likumos ir sagatavoti grozījumi, tai skaitā arī likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli».
Tajā atbilstoši 2012.gada 26.novembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.555 «Par Koncepciju par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu» ir izstrādāti grozījumi UIN likumā, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (50 eiro apmērā) ieskaitīšanu valsts budžetā, ja nodokļa maksātājam nav aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis vispārīgā šā nodokļa aprēķināšanas kārtībā un tas nenodarbina darbaspēku.
Arī ministrijas pārstāve skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir kompensēt valsts administratīvos izdevumus, kas saistīti ar tādu uzņēmējsabiedrību pastāvēšanu, kuras ir reģistrētas, bet neveic nodokļu maksājumus.
Attiecīgi likumprojekts paredz - ja saskaņā ar deklarāciju aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms pirmstaksācijas perioda zaudējumu segšanas neveidojas vai tā ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs deklarācijā norāda budžetā maksājamo nodokli 50 eiro apmērā, kuru pārskaita budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas. Šāda budžetā papildus iemaksājamā
nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu.
Pužule īpaši atzīmēja, ka šai normai ir paredzēta plaša «izslēdzošā» norma, piemēram, ir paredzēts, ka arī gadījumā, ja deklarācijā aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa neveidojas, nodoklis 50 eiro apmērā nav jāmaksā, ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem.
«Tātad praktiski uzņēmumam, kurš veic aktīvu saimniecisko darbību, šāda fiksēta uzņēmumu ienākuma nodokļa summa nebūs jāmaksā neatkarīgi no tā darbības finanšu rezultātiem.
Ir paredzēts arī, ka šāds fiksētais minimālais nodokļa maksājums nav attiecināms arī uz jauniem uzņēmumiem, kuri taksācijas periodā reģistrēti Uzņēmumu reģistrā vai kuriem taksācijas periodā ir pabeigts uzņēmējsabiedrības likvidācijas process.
Attiecīgi šāda uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālā summa praktiski attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuri neveic aktīvu darbību, neveic to likvidāciju, bet kuru apkalpošanai valstij veidojas zināmas administratīvās izmaksas,» ministrijas pārstāve skaidroja.
