Latvijas mājsaimniecību finanšu uzkrājumi ir augoši, bet mazienesīgi

Kamēr mājsaimniecību uzkrājumi «drošības spilvenam» palēnām aug, ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā un sarežģītāku ieguldījumu izvēlē iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi, informē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts.

Saglabājoties zemām noguldījumu procentu likmēm, mājsaimniecībām ir vērts pārskatīt savus nākotnes nodomus un, ja tie ir uzkrāšana arī tālākiem mērķiem - mājokļa pirmajai iemaksai, bērnu nākotnei, pensijai vai pagaidām neskaidriem plāniem -, šīm vajadzībām ir vērts atrast ienesīgākus variantus, norāda «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts.

«Mājsaimniecības var piemeklēt savai naudai un vajadzībām trāpīgākos risinājumus soli pa solim - no naudas turēšanas kontā virzoties uz naudu depozītā, no depozīta uz valsts obligācijām vai uzkrājošo apdrošināšanu un tā tālāk. Jo īpaši tiem, kam ir nenoteikti plāni attiecībā uz uzkrātās naudas tērēšanu, ir vērts padomāt par uzkrājuma ienesīgumu,» uzskata «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Patlaban vērojams mājsaimniecību ienākumu pieaugums, aug arī vēlme tērēt, to atspoguļo gan mazumtirdzniecības izaugsme, gan sabiedriskās domas aptaujas - šodien brīvus līdzekļus uzkrāšanas vietā pirkumam novirzītu jau gandrīz divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā 2009.gadā, attiecīgi 36% vietā 68%.

Taču uz optimistiskāka iedzīvotāju noskaņojuma fona uzkrājumu veidošana nedrīkst palikt novārtā - patlaban Latvijā uzkrājumus veido vien 37% mājsaimniecību, informē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts. Latvijas mājsaimniecību finanšu uzkrājumu līmenis ir zemākais Baltijā - 31% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lietuvieši un igauņi uzkrājuši vairāk, attiecīgi 36% un 42% no IKP. Tas ir zems rādītājs arī Eiropas līmenī, kur mājsaimniecību finanšu uzkrājumi pārsniedz 160% no IKP.

«Uzkrājumu veidošana ir svarīga ne tikai savas labklājības nosargāšanā finansiāli grūtās situācijās, bet arī dzīves plānu īstenošanā ar iespējami mazāku aizņēmuma līdzdalību vai atkarību no valsts sniegtā atbalsta, piemēram, vecuma pensiju gadījumā. Jo lielākā mērā varam paļauties uz saviem spēkiem, nevis apstākļu veiksmīgu sakritību, jo lielāka būs brīvība dzīvot saskaņā ar savām iecerēm,» skaidro Kauliņa.

Reklāma

Pagaidām Latvijas mājsaimniecības savus uzkrājumus mīl turēt rokas stiepiena attālumā - saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem Latvijā 64% mājsaimniecību finanšu uzkrājumu ir nauda bankas kontā, krājkontā vai depozītos. Savukārt, pēc «Eurostat» datiem, Eiropas Savienības valstu vidējā tendence ir atšķirīga - ap 60% uzkrājumu tiek izvietoti fondos, vērtspapīros un apdrošināšanā, kas lielākoties ir ilgāka termiņa ieguldījumi.

«Atšķirības Latvijas un Eiropas tendencēs skaidrojamas ar iedzīvotāju ierobežoto pieredzi ar sarežģītākiem ieguldījumiem - tādiem kā fondi vai vērtspapīri -, zināšanu trūkumu par ieguldījumu veidošanu, bailēm uzņemties risku un brīvu līdzekļu nepietiekamību. Vienlaikus zināma loma noteikti ir nacionālajām īpatnībām, teiksim, Latvijas iedzīvotāji priekšroku nereti dod ieguldījumiem nekustamajā īpašumā,» uzskata Kauliņa.

Mājsaimniecību noguldījumi «drošības spilvenā» - bankas kontos, krājkontos un depozītos - lēni, bet neatlaidīgi aug. Saskaņā ar FKTK datiem laika posmā no 2009.gada līdz 2013.gada otrajam ceturksnim mājsaimniecību noguldījumi palielinājušies par 177 miljoniem latu jeb 7%.

Salīdzinājumam, šī laika posma pieaugums mājsaimniecību ieguldījumiem fondos, vērtspapīros un apdrošināšanā (neskaitot 2.pensiju līmeni) ir tikai 95 miljoni. Ieguldījumu jomas, kas pēdējos gados Latvijā pieaug visbūtiskāk, ir pensiju 3.līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Šo ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu atbalsta arī valsts politika, kas paredz, ka iedzīvotāji var atgūt 24% no iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā par summām, kas nepārsniedz 10% no gada bruto darba samaksas katrā no abiem uzkrājumu veidiem.

«»Drošības spilvena» veidošana mājsaimniecībām allaž paliks prioritāte, tomēr daļu uzkrāšanai novirzāmās naudas vērts nolikt ilgāka termiņa ieguldījumos, gan tēmējot uz lielāku ienesīgumu, gan tālredzīgi domājot par nākotnes notikumiem - vecumdienām, bērnu atbalstīšanu vai iespējamiem veselības sarežģījumiem. Latvijas mājsaimniecībām līdzekļu uzkrāšanai neatliek necik daudz, bet tieši ilgtermiņa ieguldījumos nelielas iemaksas ar laiku summējas nozīmīgos uzkrājumos,» skaidro Kauliņa.

Piemēram, ieguldot desmit latus ik mēnesi zemākā riska 3.līmeņa pensiju plānā ar vidējo paredzamo ienesīgumu 5% gadā, pēc 30 gadiem katri ieguldītie desmit lati būs atnesuši vairāk nekā piecus latus procentos. Turklāt par katriem ieguldītajiem desmit latiem šodien ir iespējams atgūt 2,4 latus kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Tātad reālais mēneša ieguldījums privātajā pensijā šajā gadījumā būs tikai 7,6 lati, bet uzkrātā summa pensijas izmaksas brīdī būs apmēram dubultojusies, pateicoties uzkrātajiem procentiem, norāda «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.