Nesen izskanēja informācija par alus darītavas Aldaris plāniem daļu ražošanas pārcelt ārpus Latvijas. Par ko šāds lēmums liecina, vai tas ir labs signāls Latvijai un kādu ietekmi tas atstās, portāls TVNET vaicāja alus darītavas Valmiermuižas alus saimniekam Aigaram Ruņģim.
Par ko liecina Aldara lēmums?
«Tas liecina, ka pasaulē notiek globalizācija un internacionalizācija. Tas nav noslēpums. Lielās starptautiskās kompānijas, no kurām viena ir Carlsberg grupa, skatās, kur Eiropā un Baltijas valstīs ir iespējams izbrūvēt alu vislētāk un kur iespējams organizēt ražošanu visefektīvāk.
Alus nozarē ir nepieciešami ļoti augsti kapitālieguldījumi. Jo brūvē lielāku apjomu, joiespējams ievērojami samazināt alus cenu.
Eiropas mērogiem Aldaris ir salīdzinoši neliela alus darītava, un tamdēļ domāju, ka Carlsberg no biznesa stratēģijas viedokļa redz, ka, koncentrējot kaut kādas noteiktu produktu grupas vienā uzņēmumā, ražošanas vietā, var panākt lielāku apjomu un ražošanas efektivitāti un līdz ar to arī zemāku pašizmaksu.»
Vai tas ir labs signāls Latvijas tirgum?
"Labs signāls Latvijai nav tas, ka viņi ir saskatījuši, ka izdevīgāk ir darboties Lietuvā nevis Latvijā. Tas rada jautājumus, piemēram, vai tam pēkšņi nesekos arī citi uzņēmumi.
Te ir virkne dažādu apstākļu, piemēram, nodokļi, pašvaldības atbalsts. Bet trešais apstāklis, ko arvien biežāk dzirdu no ārvalstu investoriem, ir vides paredzamība. Investīcijas alus darītavā atpelnās 7,8, reizēm pat 10 gados, jo sākotnējās investīcijas ir ļoti lielas. Tas nav kā nopirkt automašīnu, kas 5 gados atmaksājas. Ja iekārtas ir ļoti kvalitatīvas, tās kalpo vairākus desmitus gadu. Tāpēc ir saprātīgi investēt tur, kur ir daudz maz paredzama un plānveidīga biznesa vide.
Alus ražošana nav vienīgā joma, kas krīzes laikā un arī tagad visu laiku atrodas kā kara apstākļos.
Neviens nezina, vai rītdien, parītdien mainīsies nodokļi, kas būs rītdien.»
Ruņģis minēja piemēru: «2009.gadā, kad ienācām tirgū, alum divas reizes gadā pacēla akcīzes nodokli – gan gada sākumā, gan jūlijā. Tas mums bija pilnīgs šoks, jo nevarējām alu pēkšņi tirgot dārgāk.»
Vēl viens piemērs, kad alus darītāji nav varējuši laikus sagatavoties izmaiņām: «Šogad maijā mūsu veikaliņu pārbūvējām par kafejnīcu, kur ir arī maza tirgotava. Pēc diviem mēnešiem valdība pieņēma lēmumu, ka vienā telpā, kur nav atsevišķas ieejas, nevar atrasties gan veikals, gan kafejnīca. Var atrasties vai nu viens vai otrs. Tas nozīmē, ka
man 7 dienu laikā pēkšņi jānoraksta 15 tūkstošu latu investīcijas.
Mazai alus darītavai tas nav lēts prieks. Tāpēc es domāju, ka tas [Aldara lēmums] lielā mērā saistīts ar biznesa vides neparedzamību. Ja tu ieguldi daudzus desmitus miljonus, tad tu sagaidi kaut kādu drošību un paredzamību.
Uzbūvēt jaunu rūpnīcu vai iegādājoties jaunas iekārtas, tās nevarēs izkustināt vai pārnest uz citu vietu tāpēc, ka mainās nodokļi.
Visvairāk skumdina tas, ka krīzes apstākļos mums stāstīja, ka ātras nodokļu izmaiņas tiek īstenotas tāpēc, ka ir krīze, bet tagad krīze ir beigusies, taču atkal ir ātras nodokļu izmaiņas. Nav saprotams, kāpēc tagad ir ātras nodokļu izmaiņas.
Ārvalstu investori, arī mūsējie, sagaida biznesa vides paredzamību, plānveidīgumu. Vai arī, ja ir izmaiņas nodokļos, ir saprātīgs pārejas periods – gads vai divi. Bet ražošanā pārejas periods nevar būt 7 dienas vai pusgads.
Tas vienkārši ir elektrošoks biznesiem.
Šādi lēmumi [kā Aldarim] vienmēr ir daudzu iemeslu kopums.»
Globalizācijas ietekmē lielie uzņēmumi analizē, kur izdevīgāk darboties. «Tur Latvija konkurē, gan ar Lietuvu, gan Igauniju, gan Poliju. Ja lielais dzērienu ražotājs, kas bija viens no lielākajiem Latvijā, ir atradis, ka izdevīgāk darboties kaimiņos nevis Latvijā, tas ir zaudējums visai Latvijas alus nozarei. Alus darīšanas speciālisti būs spiesti pārprofilēties uz kaut ko citu.
Alu varētu eksportēt
Es vēlētos, lai nākotnē alus kā Latvijas nacionālais dzēriens kļūtu par eksporta preci, lai mēs kļūtu par alus eksportētājvalsti. Līdzīgi kā Vācija, Beļģija, Čehija. Tās visas ir ļoti lielas alus eksportētājvalstis. Par viņu aliem mēs zinām visā pasaulē.
Savukārt ar šo [Aldara] lēmumu Latvija savā ziņā pamazām kļūst par alus importētājvalsti. Domāju, ka mēs tādā veidā pazaudējam vienu nākotnē potenciāli spēcīgu eksporta nozari. Tādēļ domāju, ka kopumā tas nav labs signāls Latvijai.»
Mazie pielāgojas ātrāk
Viņš atzina, ka šāds lēmums mazos alus darītājus tiešā veidā, visticamāk, neietekmēs.
«Mūsu gadījumā 99% tirgus ir Latvijā, esam ļoti mazi, nišīgi un elastīgi. Ja tirgū notiek kaut kādas pārmaiņas, varam diezgan operatīvi mēģināt atrisināt situāciju.
Kā mazam uzņēmumam mums piemīt kaķa spēja ātri nokrist uz kājām,
izmainīties un pielāgoties jauniem apstākļiem. Lielam uzņēmumam tas ir daudzkārt grūtāk. Vai tā ir maza laiviņa vai arī liels tankeris, kam jāapgriežas apkārt. Lielā tankera inerce ir daudz lielāka un pielāgoties spēja – mazāka.»
Portāls TVNET jau vēstīja par Aldara plāniem, kas atstās ietekmi arī uz darbiniekiem.
