Vai Latvijai būs jāmaksā par Grieķijas parāda norakstīšanu? (95)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Domājot par Vācijas Bundestāga vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli un viņas ietekmi uz Latviju, mums jāpatur prātā savas intereses, kas daļēji ir līdzīgas Vācijas interesēm - lai eirozonas parādu krīzes rezultātā mēs būtu spiesti maksāt pēc iespējas mazāk.

Jautāts, vai Merkeles uzvara ir Latvijai pozitīvs signāls, ekonomisko procesu vērotājs, DNB bankas ekonomikas analītiķi portālam TVNET atzina, ka jautājums patiesībā ir varen plašs.

«Tas ir drusku pārsteidzoši, ka Latvijā ir bijis ļoti maz diskusiju par to, kādas varētu būt Latvijas intereses eirozonā.»

Vācijai vēlas maksāt maksimāli maz. Arī Latvija

«Kādas tad bijušas Merkeles galvenās pozīcijas attiecība uz eirozonas krīzes pārvarēšanu (kas šobrīd vairāk vai mazāk ir vienīgais, kam vispār ir nozīme)?

Tātad, ja vispārina, viņa ir darījusi visu iespējamo, lai Vācija eirozonas parādu krīzes rezultātā būtu spiesta maksāt pēc iespējas mazāk.

Tā kā Latvija noteikti nebūtu starp valstīm, kuru parādi ir nesamaksājami, tad

mēs jebkādā parādu atlaišanas, apvienošanas, kopīgošanas u.t.t. shēmā būtu maksātāji,

tādējādi mūsu intereses šajā ziņā it kā ir līdzīgas Vācijas interesēm.

Taču ir arī tāds jautājums — vai situācijā, kad eirozonā ir acīmredzami maksātnespējīga valsts (Grieķija), šādam stāvoklim ļoti tuvu esoša valsts (Portugāle) un vairākas tādas, kuru maksātspēja ir vāja (Itālija, Spānija), izteikti stingra pieeja pret parādniekiem nenovedīs pie vēl lielākiem zaudējumiem nākotnē? Neviens droši nezina.»

Strautiņš atzīmēja Merkeles pozīcijas līdzšinējos galvenos punktus:

  • Pretestība parādu daļēji kopīgošanai jeb t.s. eirobondiem;

  • Pretestība parādu norakstīšanai Grieķija gadījumā;

  • Pretestība straujai virzībai uz banku savienību, kas arī varētu pakļaut riskam Vācijas un citu maksātspējīgo valstu nodokļu maksātājus.

Analītiķis secina, ka Merkele ir bijusi pret tiešu palīdzību krīzes skartajām valstīm, bet nav pati «ortodoksālākā» vācu nometnē.

Novērš tūlītēju eirozonas sabrukumu

«Piemēram, viņa nostājās pret Bundesbanku, atbalstot ECB sniegto atbalstu krīzes skarto dalībvalstu obligāciju tirgiem, tātad novēršot tūlītēju eirozonas sabrukumu, bet tomēr gan pakļaujot riskam ECB bilanci, gan varbūt nedaudz palielinot arī augstākas inflācijas risku nākotnē. Domāju, ka

Latvija noteikti būtu ieinteresēta pēc iespējas augstākā eirozonas inflācijā

(cik nu tas vispār ir juridiski un politiski iespējams, ir runa par diezgan nelielām novirzēm no 2% inflācijas mērķa).»

Tas esot saistīts ar diviem aspektiem. Pirmkārt, mēs esam neto parādnieki pret pārējo pasauli - gada vidū Latvijas ārējais neto parāds bija 38.3% no iekšzemes kopprodukta un nedaudz lielāka inflācija palīdzētu samazināt šo nastu reālā izteiksmē.

Otrkārt, lielāka inflācija arī samazinātu Dienvideiropas maksāt(ne)spējas riskus, tātad arī mūsu finanšu riskus.

Strautiņš piebilda, ka no vienas puses mūsu intereses atšķiras no Vācijas, kas ir neto kreditore pret pārējo pasauli, bet no otras puses mūsu intereses ļoti labi pārklājas.

«Protams, jautājums par Merkeles izdevīgumu ir arī atkarīgs no atbildes uz jautājumu – vai jebkurš cits iespējams iznākums būtu ļoti atšķirīgs. Iespējams, ka sociāldemokrāti būtu drusku gatavāki finansiāli atbalstīt dienvidniekus, bet atšķirība nebūtu liela.

Neesmu īpaši domājis tieši par Latvijas - Vācijas divpusējām attiecībām. Es domāju, ka tajās jebkuras atšķirības ir vēl mazākas un šobrīd no praktiskā viedokļa tiešām svarīgāks ir eirozonas parādu krīzes risinājums.»

Portāls TVNET jau ziņoja, ka Vācijas svētdien aizvadītajās Bundestāga vēlēšanās pārliecinoši uzvarējuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU). Tas nozīmē, ka Merkele saglabās kancleres amatu uz trešo pilnvaru termiņu.

Komentāri (95)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu