Telekomunikāciju nozarē nav pieļaujama SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanās, jo tādējādi tiks izveidots supermonopols, kurš nebūs izdevīgs ne uzņēmumu klientiem, ne tirgus situācijai perspektīvā, uzskata Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.
«Lai arī iesaistītās puses šajā situācijā centīsies pateikt, ka tas nebūs monopols, taču jums un visiem pārējiem ir skaidrs, ka patiesībā tiek izveidots nevis vienkāršs, bet supermonopols. Pārējiem spēlētājiem nebūs iespējas ar viņiem konkurēt tādā veidā, lai būtu labi klientiem,» uzsver Lelis.
Lattelecom apēd konkurenci
Tāpat viņš norāda, ka
tad jau tirgū cenas diktēs nevis konkurence, bet lielais spēlētājs.
«Ko gribēs, to darīs,» uzsver eksperts. Situācija, kāda tā esot tagad, kad Latvijā ir liela konkurence un darbība notiek konkurējošā vidē, var strauji mainīties. Līdz ar to nedrīkst situāciju atļaut risināt šādā veidā.
Ja situāciju vajag mainīt, tad pilnībā esot jāprivatizē «Lattelecom» daļas. Taču LMT jeb «Telia Sonera» nevarētu piedalīties «Lattelecom» privatizācijas procesā. «Abām šīm kompānijām ir jāatrodas dažādās rokās, jo saimnieks nedrīkst būt viens un tas pats. Svarīgi, lai šie investori būtu tik neatkarīgi, ka tie konkurētu savā starpā,» uzsver Lelis. Turklāt valsts apvienošanās procesā nedabūšot nevienu santīmu klāt. Savukārt, ja «Lattelecom» privatizētu, tad izveidotos divas konkurējošas platformas.
Kā ziņots,
nākamā gada laikā varētu tikt apvienoti uzņēmumi LMT un «Lattelecom»,
vēsta žurnāls «Ir», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā un par ko plānots lemt tuvākajā laikā.
Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.
Uzņēmumu teorētisko apvienošanu pamato vien ar iespējamu vērtības kritumu
Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un «Lattelecom» ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.
Preses konferencē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) informēja, ka pašlaik šis jautājums esot aktualizējies, bet vēl nav nonācis valdības dienaskārtībā. Premjers plāno tikties gan ar iesaistītajām ministrijām, gan ar kapitālsabiedrībām, lai šo jautājumu izrunātu un pēc tam lemtu par tā tālāko virzību.
Slepenajā ziņojumā esot norādīts, ka LMT vērtība kopš 2008.gada ir pastāvīgi samazinājusies un 2013.gadā varētu būt ap 149 miljoniem latu, bet «Lattelecom» šajā laikā tā ir bijusi visai stabila un 2013.gadā varētu būt ap 238 miljoniem latu. Aprēķinā esot izmantota formula: sareizināt peļņu pirms nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA ar pieci un no iegūtā skaitļa atņemt aizņēmumus no kredītiestādēm.