/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9853769t1hdf32.jpg)
Nākamā gada budžetā ministrijas ir pieprasījušas papildus finansējumu jau gandrīz 600 miljonu latu apmērā, taču budžeta iespējas ir desmit reizes mazākas, intervijā teica finanšu ministrs Andris Vilks.
Ministrijas prasa teju 600 miljonus; iespējas 10 reizes mazākas (73)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Skaitļi visu laiku mainās. Ja vēl pirms kāda laika mēs runājām par 500 miljoniem papildus pieprasījumu, tad tagad jau šis skaitlis tuvojas 600 miljoniem latu. Savukārt fiskālā telpa jeb tas, ko mēs varam atļauties, ir aptuveni desmit reizes mazāka,» atzina Vilks.
Viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžeta kontekstā ir vēl jādomā par darbaspēku nodokļu samazināšanu, kas ietekmēs papildus sadalāmo līdzekļu apjomu. «Turklāt ir vēl lietas, kas ir saistītas ar darbaspēka nodokļu mazināšanu, par ko mēs varam diskutēt.
Ir iespējami arī citi elementi, par ko ir paredzamas diskusijas.
Mums ir arī darba grupa koalīcijas ietvaros, kurā mēs runājam, kāds varētu būt labākais variants attiecībā uz nodokļu politiku. Tad arī būs jārunā valdībā jau par izdevumu daļu,» stāstīja finanšu ministrs.
Vilks norādīja, ka nākamā gada budžetā ir jāievēro fiskālā disciplīna. «Latvijai tāpat kā iepriekšējos gados būtu jāievēro fiskālie mērķi, lai novērstu situāciju, ka mēs visu laiku esam rīkojušies prognozējami un te pēkšņi parādās kaut kāds populisms un viss aizmirstas. Ja parādīsies populisms, tad no šī viļņa nolekt pēc tam būs ļoti grūti,» uzsvēra Vilks.