Uzņēmēji ir satraukti par darbinieku trūkumu. Turklāt strādāt gribošu un profesionālu cilvēku trūkst visdažādākajās tautsaimniecības jomās. To sarunā ar portālu TVNET atzina vairāku uzņēmumu pārstāvji.
Meklē cilvēkus, kuri gatavi strādāt (1286)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Benu aptieku» personāla daļas vadītāja Daina Ozoliņa TVNET apstiprināja, ka uzņēmums izjūt darbinieku trūkumu: «Jā, mēs izjūtam kvalificētu darbinieku trūkumu, jo palielinās klientu plūsma, pieaug pārdošanas apjomi, kā arī tradicionāli vasarā ir atvaļinājumu laiks.
Atvaļinājumu laikā pie mums ļoti labprāt strādā farmācijas studenti, tomēr tas neatrisina darbinieku trūkumu ilgtermiņā. Patlaban
darba tirgū trūkst profesionālu un strādāt gribošu farmaceitu.
Mēs piedāvājam saviem darbiniekiem labus nosacījumus, modernu darba vidi - aptiekas ar jauno klientu pašapkalpošanas konceptu, kā arī papildu labumus. Tāpat ļoti piedomājam pie regulārām apmācībām, taču tas nevar ietekmēt tirgus tendences, un trūkums ir ievērojams.»
Kā vērtē topošo farmaceitu sagatavotības līmeni?
Viņa novērojusi, ka akadēmiskās zināšanas farmaceitiem ir labā līmenī, tomēr ļoti pietrūkst praktisko iemaņu, ar obligātajām mācību praksēm nepietiek. «Ja students jau mācību gados nav strādājis, tad mēs viņu, pieņemot darbā, sākam mācīt praktiski no nulles.»
Runājot par nākamajiem aptieku vadītājiem, farmaceitiem noteikti
būtu noderīgs pamatkurss uzņēmējdarbībā, ietverot finanses, personāla vadību un mārketingu.
«
Viņa piekrita, ka daļai jauno darbinieku lielās prasības nav samērotas ar viņu kvalifikāciju: «Tā, protams, gadās. Tomēr šādam kandidātam netiek izteikts darba piedāvājums.«
Kā darbiniekus atrod uzņēmēja-iesācēja?
Savukārt veselīgo musli «Graci» radītāja un ražotāja Alise Balgalve TVNET atzina, ka patlaban Latvijā var atrast profesionālus darbiniekus, taču ir jautājums, vai viņi ir piemēroti uzņēmējiem-iesācējiem.
Runa ir gan par viņu algu līmeni, gan specializācijas līmeni. Jaunajiem uzņēmējiem bieži vien vajadzīgi darbinieki, kuriem ir plašs skatījums, kā arī liela interese un entuziasms. «Mazā uzņēmumā darbiniekiem ir jādara viss un jāsaprot ikdienas lietas kopumā. Protams, katram ir savas kompetences, bet ir jāspēj vienam otru maksimāli labi aizvietot un orientēties uzņēmuma darbībā kopumā.»
Alternatīvo graudaugu ražošanā Balgalve sadarbojas ar pārtikas tehnologiem. Jauno speciālistu līmenis neesot visai augsts. Uzņēmēja vēlētos, lai viņi būtu zinošāki, vairāk specializējušies un ar mūsdienīgāku skatījumu un pieeju. Būtu labi, ja viņi būtu spējīgāki produktu analīzē, tirgus izpētē un jaunajās tehnoloģijās.
Vajadzīga ne tikai teorija
Iespējams, situācija uzlabotos, ja viņiem studiju laikā būtu pieejamas prakses vietas reālos uzņēmumos.
«Rodas sajūta, ka augstākā izglītības sistēma ieliek teorētiskus pamatus, īpaši, ja runa ir par zinātni un pētniecību, bet praksē lietojamu tehnoloģiju apmācība, iespēju apzināšanās un darbības principu izpratne pārtikas nozarē nav novērota.
Trūkums ir konkrētas jomas speciālisti pārtikā (graudu produkt, piena produkti, gaļas produkti utt), mums ir tikai vispārīgi speciālisti.»
Daudz kas atkarīgs no cilvēka
Viņa arī norādīja, ka teorētisko pamatu pasniegšanas veids un zināšanu modernuma pakāpe ir atkarīga no pasniedzēja personālijas. Arī spējai uzņemt bāzes zināšanas augstskolā, ko tālāk praktiski pilnveidot, pamatā ir personālija.
Vienlaikus jaunā uzņēmēja akcentēja, ka nekoncentrējas uz sarežģījumiem ar darbiniekiem.
Galvenais, lai viņi grib darīt. Ja gribēs, daudz ko var iemācīties.
Ja topošajiem speciālistiem būs vēlme izglītoties, viņi spēs atrast atbildes uz saviem jautājumiem un orientēties internetā pieejamajos materiālos.
«Paliekot pie uzskata, ka galvenais ir vēlēšanās strādāt jeb motivācija, jaunus darbiniekus nav grūti atrast. Un ja ir motivācija un teorētiska bāze, iespējams, vēl efektīvāk tiks veikta idejas realizācija,» viņa atzina un piebilda, ka bieži vien darbiniekus mazie uzņēmēji atlasa paziņu lokā.
Musli ražošanā Balgalvei nav nācies sadarboties ar mazkvalificētiem darbiniekiem, taču no citiem viņa dzirdējusi, ka ir grūtības atrast arī šādus strādniekus.
Savukārt SIA «Tīri un skaisti» vadītājs Ģirts Bariss, runājot par darbinieku trūkumu, TVNET norādīja, ka
«nelīmējas kopā» augsta darbinieku kvalifikācija un zems atalgojums.
«Ļoti grūti atrast strādīgu, uzticamu cilvēku, kurš tiešām gatavs strādāt. Darba ir ļoti daudz.» Ja cilvēks grib strādāt, darbu viņš var atrast.
Vienlaikus uzkopšanas pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma vadītājs norādīja, ka parasti sarežģījumi ar jaunajiem darbiniekiem rodas pēc dažiem darbā pavadītajiem mēnešiem. Pārbaudes laikā strādnieki nereti pārliecinās par salīdzinoši zemo atalgojumu un tāpēc izlemj doties uz ārzemēm, kur var nopelnīt vairāk.
Darbinieki paši sāk savu biznesu
Vai patlaban uzņēmēji ir gatavi maksāt darbiniekiem krietni vairāk, lai tikai viņi paliktu un turpinātu strādāt? «Protams, visam ir sava robeža, arī šajā jomā.»
Bariss novērojis, ka daļa darbinieku izlemj atstāt uzņēmumu, lai sniegtu privātos uzkopšanas pakalpojumus. Viņi piekopj cenu dempingu - piedāvā tirgū tik zemas pakalpojumu cenas, ka «uzņēmēji, pat ļoti gribot, nevar atļauties darbiniekiem maksāt tik lielu algu, cik viņi būtu pelnījuši.»
Īpaši grūti patlaban esot atrast strādīgus un uzticamus mazkvalificētos strādniekus.
Kāda ir Tava pieredze darba tirgū?
Raksti komentāros vai uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!