Latvija šodien noslēdz pirms desmit gadiem sāktu ceļu, kura mērķis bija dziļāk integrēties Eiropas Savienības (ES) kodolā, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks pirms došanās uz ES finanšu ministru sanāksmi, kur tiks pieņemts galīgais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Finanšu ministrs uz sanāksmi ieradies labā noskaņojumā. Viņš atzīmēja, ka šodien pirmo reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā redz Briselē saulainu dienu. Tā simboliski ir laba zīme, sacīja Latvijas finanšu ministrs.
Ministrs ir pārliecināts, ka ES finanšu ministri atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai, kā arī lata kurss pret eiro nemainīsies. Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu patlaban viens eiro ir 0,702804 lati.
Vilks uzsvēra, ka Latvijai tagad būs iespēja iegūt reālu ļoti spēcīgu valūtu.
Pievienojoties eirozonai, Latvija skatās uz ilgtermiņa ieguvumiem Latvijai,
nevis uz ekonomiskajām problēmām eirozonā, kas ir īstermiņa. Iestāšanās eirozonā ir iespēja maksimāli tuvināties ES kodola valstīm, sacīja finanšu ministrs.
Viņš atzīmēja, ka eiro būs arī Baltijas valstu valūta, jo Igaunijai un Latvijai cieši apņēmusies sekot arī Lietuva, litus nomainot ar eiro.
Latvijas ceļš uz eirozonu bijis grūtāks nekā tām valstīm, kas pievienojās iepriekš, jo eirozonā bija sarežģīta situācija, arī mūsu valstij bija jāpārvar dziļa ekonomiskā krīze. Ja nebūtu problēmas Dienvideiropā, arī mums būtu vienkāršāk, secināja Vilks.
Tomēr mūsu valsts finanšu ministrs pauda prieku, ka Latvija pievienosies eirozonai, kas beidzot sekos līdzi tam, lai tās valstis ievēro
Māstrihtas kritērijus, ko pašlaik bez Latvijas ievēro tikai Igaunija, Somija un Luksemburga.
Vilks žurnālistiem pauda jau iepriekš sacīto, ka lats pašlaik ir cieši saistīts ar eiro, un, ja nevēlamies iekļauties eirozonā, tad būtu jāsāk ļoti nevēlama diskusija par to, kam piesaistīt latu.
Rezumējot finanšu ministrs norādīja uz vairākiem ieguvumiem Latvijai pēc eiro ieviešanas - labāki kredītreitingi mūsu valstij un lielākas iespējas piesaistīt investīcijas, no kā tieši atkarīga Latvijas tautsaimniecības izaugsme.
Jau ziņots, ka jūnija beigās Latvijas uzņemšanu eirozonā atbalstīja ES valstu un valdību vadītāji, arī Eiropas Parlaments paudis atbalstu vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.
Pēc formālā lēmuma pieņemšanas par Latvijas uzņemšanu eirozonā Latvijas uzņēmumi varēs sākt norādīt cenas latos un eiro, bet obligāti preču un pakalpojumu cenas abās valūtās būs jānorāda no oktobra. Lai pāreja uz eiro noritētu godīgi, šonedēļ vairāki ministri un lielākās uzņēmumu asociācijas arī parakstīs memorandu «Godīgs eiro ieviesējs».
Savukārt Finanšu ministrija
īstenos komunikācijas aktivitātes, lai informētu sabiedrību par plānoto valūtas maiņu.
2014.gada janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti.
Latvija pievienosies eirozonai, kurā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada - Slovēnija, no 2008.gada - Kipra un Malta, no 2009.gada - Slovākija, no 2011.gada - Igaunija.
Sākot ar nākamā gada janvāri, algas un pabalsti tiks izmaksāti eiro. Nākamā gada pirmajās divās nedēļās iedzīvotāji varēs Latvijas tirdzniecības vietās norēķināties gan ar latiem, gan eiro, bet atlikums tiks izdots eiro.
Latu pret eiro nomaiņa par oficiālo kursu un bez komisijas maksas komercbankās notiks sešus mēnešus, kā arī trīs mēnešus 302 Latvijas pasta nodaļās. Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs mainīt neierobežotu laiku.