Latvijā būs eiro. Kas mainīsies? (358)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Otrdien Briselē pieņēma noslēdzošo lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai. Tāpēc portāls TVNET skaidroja, kas Latvijā mainīsies no nākamā gada 1.janvāra, kad Latvijas latus aizstās Eiropas vienotā valūta eiro.

Kā eiro ieviešana ietekmēs Latvijā dzīvojošos cilvēkus?

SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda skaidroja, ka vispirms izmaiņas saistās tieši ar praktisko dzīvi - latu vietā turpmāk lietosim eiro.

«Algu saņemsim eiro, un līdzšinējos latu kredītus turpināsim maksāt eiro valūtā kā ekvivalentu līdzšinējai latu summai, par bērnudārzu maksāsim eiro un savos kontu izrakstos redzēsim eiro.»

Būs vairākas būtiskas izmaiņas

Lūgta nosaukt galvenās lietas, kas līdz ar eiro ieviešanu 1.janvārī mainīsies, viņa norādīja, ka katram uzņēmumam ir jāveic vairākas būtiskas lietas, lai sagatavotu savu saimniecību eiro ieviešanai.

«Iedzīvotājiem sagatavošanās darbu noteikti ir mazāk – tikai tik daudz, kā jānovērtē īpašumā esošie naudas līdzekļi, kurus pārvērst eiro. Ja nauda ir kontā, visas izmaiņas noritēs automātiski. Ņemot vērā normatīvos aktus,

jau no 1.oktobra cenas ir jāatspoguļo gan latos, gan eiro,

kas ir viens no būtiskiem procesiem, kas uzņēmumiem jau drīzumā būs jāpaveic.

Uzņēmumiem ir jāparūpējas, lai ar 1. janvāri visas sistēmas – gan grāmatvedības uzskaites, gan norēķinu sistēmas - latu atlikumus un cenas pārrēķina eiro valūtā. Ar 1. janvāri norēķinos izmantosim eiro, bet vēl divas nedēļas pēc eiro ieviešanas maksājumus varēs veikt latos. Atlikums tiks izdots eiro.»

Bankas pārstāve norādīja, ka konta numuri klientiem paliek tie paši, automātiski konvertējot latu atlikumu uz eiro. Arī depozītu un kredītu gadījumā latu atlikumi tiek konvertēti uz eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa. Depozītu gadījumā likme paliek esošā un nav nepieciešams pārslēgt līgumus.

Kredītu gadījumā līgumu pārslēgšana nav nepieciešama,

likme pārfiksēsies nākošajā likmes maiņas datumā, atbilstoši līguma nosacījumiem.

Ņemot vērā pievienošanos vienotajai valūtas zonai, pazudīs nepieciešamība mainīt latus uz eiro. Maksājumi, kas līdz šim tika cenoti kā eiro maksājumi uz ārzemēm, kļūst par iekšzemes maksājumiem, un tādējādi tie kļūs lētāki. Bankomātos no 1. janvāra izņemsim eiro, savukārt iemaksu pirmās divas nedēļas SEB bankas gadījumā vēl varēs veikt latos, viņa uzskaitīja.

Kā eiro ietekmēs uzņēmējus?

«Ja skatāmies no ekonomikas attīstības aspekta, tad vienota valūta veicina savstarpējās tirdzniecības pieaugumu zonas ietvaros, mazinās transakcijas izmaksas, veicina arī konkurētspējas pieaugumu.

Tāpat izzūd viens no biznesa riskiem, kas saistīts ar valūtas kursa svārstībām, kas noteiktos apstākļos kļūst par papildu nestabilitātes katalizatoru.»

Eiro pats par sevi nemaina (biznesa) domāšanu

un neatrisina, piemēram, tik būtisko inovācijas, biznesa vides sakārtošanas jautājumus. Eiro ir tikai viens no elementiem, kas var kalpot par instrumentu ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

Tajā pašā laikā uzņēmumiem būs iespēja ietaupītās valūtas konvertācijas izmaksas investēt darbības attīstībā.»

Eiro ieviešanas plusi

Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita vērtējuma eiro ieviešanai ir šādi plusi:

  • Transakciju izmaksu kritums;
  • Savstarpējās tirdzniecības pieaugums;

  • Konkurētspējas pieaugums;

  • Investīcijas un patēriņu veicinošas procentu likmes.

Eiro ieviešanas mīnusi

Savukārt kā eiro ieviešanas mīnusus eksperts minēja:

  • Attīstības izlīdzināšanas mehānismu trūkums. Valstu atšķirīgais attīstības līmenis nosaka, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš konkurētspējas stiprināšanai.
  • Ilūzija par pastāvīgi lētu un vieglu resursu pieejamību, kas var novest pie jaunu nelīdzsvarotību un krīžu izveidošanās.
  • Atšķirīga (konkurējoša) konkurētspējas attīstība, ko nosaka vienotas ekonomiskās politikas trūkums.
  • Daļēja suverenitātes nodošana Eirozonas institūcijām.
  • Ekonomiskā politika vienmēr būs pakārtota lielo valstu – ekonomiku interesēm.

Bažījas par savas valsts zaudēšanu

Savukārt biedrību «Antiglobālisti» un «Latvija par latu» vadītājs Andris Orols sarunā ar TVNET akcentēja - līdz ar eiro ieviešanu latvieši zaudēs savu suverēno valsti, jo viena no nacionālas valsts sastāvdaļām ir nauda, kuru tā 100% kontrolē.

Vēsture pierāda: kad kāda valsts iekaroja otru, tā nodrošināja kārtību ar diviem līdzekļiem - fizisku spēku un savu naudu, viņš atgādināja un uzsvēra, ka tādēļ abas biedrības iebilst pret lata nomaiņu pret eiro.

Mēs vairs nelemsim par savu monetāro politiku. Visu noteiks Briselē.

Orols skaidroja, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvija kļūs par tādu kā ES administratīvo apgabalu. Savienības mērķis esot kļūt par federāciju. «Runa ir ne tiki daudz par ekonomiskajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, bet gan par savu valsti.»

Daudziem esot vienalga par valsti

Biedrība esot izdevusi informatīvo materiālu pret eiro. Izdalot bukletus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, daudzi esot atzinuši, ka viņiem eiro ir izdevīgāks. Uz biedrības pārstāvju iebildumiem, ka vispirms vajadzētu domāt par savu valsti, nevis personīgo izdevīgumu, daudzi esot atteikuši: «Man vienalga!»

Tos cilvēkus, kuri patlaban domā tikai par savu personīgo izdevīgumu, nevis kopējām valsts interesēm, varot salīdzināt ar tiem ļaudīm, kuri senos laikos naktī slepus no iekšpuses attaisīja pilsētas vārtus, lai ienaidnieks varētu ieņemt pilsētu. Tie bija nodevēji. Vienlaikus Orols atzina, ka mūsdienās daļa cilvēku kļūst par savas valsts nodevējiem, to pat neapzinoties.

Turklāt viņš uzskata, ka eiro būs izdevīgs tikai mazai daļai sabiedrības. Vairumam eiro ieviešana nedošot arī personīgu labumu.

Latvija - tikai maza saliņa lielajā globalizācijas vilnī

Abu biedrību vadītājs arī norādīja, ka pasaules ietekmīgākie cilvēki patlaban plānojot ieviest kopēju elektronisko naudu, kas palīdzētu nostiprināt viņu varu. Šie plāni neparedz vidusšķiru. Būtu tikai izteikti bagātie un nabagie vai, citiem vārdiem runājot, saimnieki un vergi. Globalizācijas tendences neparedz stipras nacionālas valstis.

Izšķirošais lēmums Briselē

TVNET jau ziņoja, ka galīgo lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai otrdien Briselē pieņēma Eiropas Savienības finanšu ministru padome. Šis formālais lēmums ir pozitīvs Latvijai.

Te var izlasīt par tām lietām, kas noteikti jāzina par eiro:

Komentāri (358)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu