Atbilstošs darbaspēka pieprasījums ir pirmais un svarīgākais, kas Latvijai vajadzīgs, - tam, protams, nepieciešama arī turpmāka makroekonomikas atveseļošanās, kā arī globālās ekonomikas un eirozonas ekonomikas uzlabošanās, intervijā uzsvēra Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota.
Vienlaikus eksperte norādīja, ka ir lietas, kas var tikt darītas arī darbaspēka piedāvājuma pusē. «Iespējams, vajadzētu domāt par lielākām investīcijām nodarbinātības veicināšanas pasākumos. Lielāki ieguldījumi būtu vēlami arī sociālajā aizsardzībā,» viņa pauda.
Vaicāta, vai valdības solītais minimālās algas pielikums 2014.gadā 25 latu apmērā varētu būt dāsnāks, Sinota norādīja, ka minimālās algas pieaugums ir viens no rīkiem, kā būtiski palielināt ikviena valsts iedzīvotāja ienākumus,
tomēr nereti minimālās algas paaugstināšana strauji un par lielu summu atstāj negatīvu efektu uz nodarbinātību.
«To rāda arī Latvijas pieredze. Iepriekš, kad tika būtiski palielināta minimālā alga, novērota nodarbinātības samazināšanās to cilvēku vidū, kas līdz tam bija strādājuši par minimālajiem ienākumiem. Tas gan nav noticis katru reizi, tomēr par to ir jādomā,» skaidroja speciāliste.
«Atjaunojoties darbaspēka pieprasījumam, parādīsies arī iespējas ievērojamāk palielināt minimālo algu,» viņa uzsvēra. Sarunās ar Latvijas uzņēmējiem Pasaules Banka secinājusi, ka uzņēmēju atturība paplašināt savu darbību nav skaidrojama ar darbaspēka trūkumu vai darbinieku iemaņu trūkumu, bet gan nepietiekamu pieprasījumu pēc viņu ražojuma. «Jums jāpalielina šis pieprasījums,» akcentē Sinota.
Vienlaikus ekonomiste aicina domāt par lielākām investīcijām nodarbinātības politikā.
«Esam secinājuši, ka nodarbinātības politika Latvijā darbojas samērā veiksmīgi. Tomēr jāsaka, ka izdevumi nodarbinātības veicināšanas pasākumiem Latvijā joprojām ir salīdzinoši zemi,» viņa norādīja.
Tāpat, ekspertes ieskatā, Latvijai īpaši jāaktualizē jautājums par iedzīvotāju novecošanos. Pasaules Bankas pētījumā «Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?» analizēts, cik sekmīgi Latvijas piedāvātās nodarbinātības programmas darbojas attiecībā uz iedzīvotājiem, vecākiem par 50 gadiem, kā arī uz jaunatni, kas ir palikusi bez darba. «Atklājām ļoti atšķirīgus rezultātus attiecībā uz darba tirgu - gan labākus, gan sliktākus. Viens un tas pats piedāvātais pasākums atstāj pavisam atšķirīgu iespaidu uz jaunākiem un vecākiem cilvēkiem. Ir svarīgi detalizēti izpētīt piedāvātās programmas un pārliecināties, ka tās tiešām piemērotas katrai mērķgrupai,» mudināja Sinota.
