Daudzo Latvijas iedzīvotāju skepse par valsts pievienošanos eirozonai nav šķērslis, lai Latvijas latu jau pēc dažiem mēnešiem aizstātu eiro. Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, šonedēļ Briselē tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, atzina, ka eiro pretinieku skaitu vajadzētu samazināt. Būtu labi, ja par Eiropas vienoto valūtu priecātos vismaz 51% iedzīvotāju. Viņš arī pauda pārsteigumu, ka neparasti daudz Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē savas darba izredzes.
ES neiet spīdoši, bet jāraud nav
Runājot par pasaules ekonomiku, Piebalgs apgalvoja, ka situācija uzlabojas. Atkarībā no ekonomikas attīstības dinamikas valstis var sadalīt trīs blokos.
Pirmajā grupā ir jaunattīstības valstis, Ķīna, Indija, Āfrikas valstis. Tajās ekonomiskais pieaugums ir 5-8%. Tautsaimniecības attīstības dinamikas rādītāji ir ļoti labi. Turklāt šajos reģionos pieaug arī iekšējais patēriņš.
Otrajā grupā ir ASV, kas atkopjas ātrāk, nekā bija cerēts.
Trešajā blokā ir valstis, kurās attīstība šobrīd ir ļoti lēna. Tā notiek ES un Japānā.
Lai arī ES ir izgājusi no krīzes, tomēr ekonomiskā attīstība ir ļoti, ļoti lēna.
Pozitīvi rādītāji, it īpaši eirozonā, varētu būt tikai nākamgad.
«Bet tā kā attīstība ir relatīvi robusta, es teiktu, ka tā ir ļoti pozitīva ziņa, jo izeja no krīzes varēja būt vēl garāka.. Nav par ko īpaši priecāties, bet nav arī iemesla būt pesimistiskiem.»
Iedzīvotāji atbalsta eiro
Piebalgs vērsa uzmanību, ka vairums eirozonas dalībvalstu iedzīvotāju izteikuši pozitīvu attieksmi pret eiro arī pēc krīzes. «Pārsteidzoši, ka atbalsts eiro ir ļoti augsts eirozonas valstīs. Ārpus eirozonas ir taisni otrādi.»
Pēdējie dati liecina, ka eirozonā 66% cilvēku eiro vērtē pozitīvi. Tas uzskatāms par ļoti augstu rādītāju. Arī visā krīzes laikā atbalsts ir bijis 65-70% robežās. Pozitīvais vērtējums saglabājies augsts, neskatoties uz dažādām eiro pretinieku aktivitātēm, piemēram, Vācijā izveidoja jaunu partiju, lai atgrieztos pie vācu markas.
Arī Grieķijā atbalsts eiro esot nemainīgi augsts. «Lai arī ir daudz citu problēmu, 65% atbalsta eiro.»
Kopumā eirozonas perspektīvas starptautiski vērtējamas kā stabilas. Nav pamata runāt ne par to, ka eirozona varētu izjukt, ne arī par to, ka eirozona globālā ekonomiskā pasaulē ir kļuvusi mazāk interesanta.»
Komisārs akcentēja, ka Latvijas pievienošanās eirozonai notiek laikā, kad eirozona stabilizējas. Valstis, kas vēlas pievienoties, tiekot vērtētas daudz uzmanīgāk, nekā jebkad iepriekš.
Pavisam drīz būs zināms Latvijas makroekonomisko rādītāju novērtējums. «Neesmu dzirdējis neko sliktu.. Neredzu, ka vajadzētu būt kaut kādām problēmām.» Viņš pauda piesardzīgu optimismu, ka lēmums būs Latvijai labvēlīgs.
Cik labi esam ilgtermiņā?
Esošās eirozonas dalībvalstis uztraucas par divām lietām. Pirmkārt, cik lielā mērā šie rādītāji ir uzturami ilgtermiņā. «Neviens neapšauba esošo rādītāju pareizību. Vispār nav šaubu, ka tie ir korekti un precīzi dati, ko Latvijas valdība ir iesniegusi. Bet cik tie ir stabili? Te, protams, ir interpretācijas jautājums, kā to analizē – vai iet atpakaļ vai mēģina skatīties uz priekšu. Ja šī diskusija būs, es neapšaubāmi teikšu, ka jāskatās uz priekšu. Latvijas makroekonomiskie rādītāji neapšaubāmi ir stipri uzlabojušies.»
Lai arī Latvijas valdības loma joprojām netiek diez cik atzinīgi vērtēta, Piebalgs ir pārsteigts, ka
neparasti daudz Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē savas darba izredzes.
74% cilvēku esot optimistiski par savām darba perspektīvām. Latvijas iedzīvotāju optimisms pēc šiem datiem ir viens no augstākajiem. «Tas mani pārsteidz, jo parasti, kad runā ar cilvēkiem, ir negatīvāks [noskaņojums].»
Arī ekonomikas novērtējumā latvieši ir relatīvi optimistiski, vērtējot citu ES valstu kontekstā.
Vienlaikus Piebalgs vērsa uzmanību uz datiem, kuros skaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsts pievienošanos eirozonai. Pēc Eirobarometra datiem,
Latvijā 56% cilvēku ir pret eiro ieviešanu, 35% - par, bet 9% nezina.
«Ja nezina, tad drīzāk ir par,» viņš pauda viedokli par cilvēkiem, kuri aptaujā atbildējuši, ka nezina.
Šādi dati liek uzdot jautājumu Latvijas valdībai – kāpēc iedzīvotājos ir tāda piesardzīga attieksme pret eiro. «Es domāju, ka tas ir viens elements, par ko jāturpina domāt – kā panākt citādu attiecību – 51% pret 49%. Tā neapšaubāmi būtu daudz labāka attiecība. Bet nedomāju, ka tas ir šķērslis, lai iestātos eirozonā.
