Trūcīga daudzbērnu ģimene maksā par turīga vecpuiša alus atvēsināšanu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
 
Santa Kvaste


Tuvākajā laikā elektrības lietotājus gaida būtiskas izmaiņas. Runa ir par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks varēs izvēlēties, no kura uzņēmuma turpmāk pirkt elektrību. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā portālam TVNET sola darīt visu, lai trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm nebūtu jāmaksā par blakus dzīvojoša turīga vecpuiša alus dzesēšanu, kā tas ir šobrīd. Vienlaikus ir skaidrs, ka elektrības tarifu kāpums ir neizbēgams.

Ārlietu ministrs intervijā TVNET atzina, ka Ziemeļkorejas karš var sadārdzināt mūsu degvielu un palielināt elektrības rēķinus. Vai tam piekrītat?

Nepieciešama neliela atkāpe. 2011.gada nogalē un pagājušā gada sākumā, domājot par Latvijas ekonomiku un analizējot to, kas pasaulē varētu notikt, bija sajūta, ka tas, kas atkarīgs no mums, būs kārtībā – Latvijas ekonomikai ir visas perspektīvas augt, situācija uzlabosies utt.

Reklāma

Bet vienmēr pastāv neprognozējami būtiski notikumi, kas situāciju var mainīt. Pasaulē tos mēdz dēvēt par «melnajiem gulbjiem».. Toreiz notikums numur viens būtu varējis būt konflikts Irānā. Šobrīd šī valsts pasaules uzmanības ziņā ir nobīdījusies malā, jo konflikta eskalācija nav notikusi tādā mērā, kā bažījās. Toties tagad uzmanības centrā diezgan negaidīti pēc līderu nomaiņas nonākusi Ziemeļkoreja.. Visu laiku pasaulē veidojas «karstie» punkti, kas lielākā vai mazākā mērā piesaista pasaules mediju, politiķu un drošības speciālistu uzmanību. Tie parasti ir militāri konflikti, pilsoņu kari un citi notikumi, kas var izraisīt sekas visas pasaules ekonomikā.

LASI TVNET: Ziemeļkorejas karš var sadārdzināt mūsu degvielu un elektrību

Tagad runājot par sekām Latvijas ekonomikā. Tā ir atvērta, maza ekonomika, kas daudz no sev būtiskām lietām importē, piemēram, energoresursus un virkni citu izejvielu un preču. Līdz ar to mēs esam tā dēvētie «cenas ņēmēji» - mēs pērkam par cenu, kāda pasaulē tobrīd tiem resursiem ir. Ja militārs konflikts radītu būtisku ietekmi uz pasaules enerģijas cenām, viennozīmīgi tas atsauktos arī Latvijas ekonomikā. Tas ir pirmais un galvenais veids, kā šis konflikts varētu ekonomiski atspoguļoties Latvijā.

Bet Latvija jau agrāk ir redzējusi enerģijas cenu kāpumus. Mēs esam piedzīvojuši un pārdzīvojuši konfliktus, piemēram, Kuveitā, Irākā un citur. Negribu runāt, kāda tipa militārais konflikts varētu izvērsties starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Negribas pat ticēt, ka tā varētu būt! ..Domāju, ka Latvijas ekonomiku tas ietekmētu, bet mēs esam šādus saasinājumus pārdzīvojuši arī agrāk. Kopumā Latvijas ekonomika šobrīd ir nesalīdzināmi grodāka, spējīgāka izturēt ārējus satricinājumus, nekā tas būtu bijis pirms 3-4 gadiem.. Mēs esam sabalansēta ekonomika. Tas ir retums.

Mūsu sarunas galvenais temats ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām - būtisks notikums, kas bija plānots no 1.septembra. Vai tas notiks?

No 1.septembra noteikti nē.

Kādēļ?

Vispirms, sākotnēji noteiktais datums atvērt tirgu 1.septembrī būtu varējis neizpildīties šā kā tā. Vēl bija jāpieņem likums Saeimā, bet pa vidu vēl ir vasara.. Pat ja mēs martā, kā bija paredzēts, valdībā būtu izskatījuši grozījumus, es neesmu pilnīgi drošs, ka likuma pieņemšana un viss process būtu vedies tik raiti, ka tirgu atvērtu no 1.septembra. Šis datums jau sākotnēji bija nosprausts, zīlējot ar pirkstu griestos. Tas nav konkrēti saistīts ar kādu īpašumu notikumu. Tā bija speciālistu vēlme piesaistīt tirgus atvēršanu konkrētam datumam un uz to arī strādāt.

Varu piekrist, ka tas [elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām] ir nozīmīgs notikums, bet nevajag arī pārvērtēt tā nozīmi.

Pirmkārt, tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem jau šobrīd ir vēlme pirkt elektrību brīvā tirgū, šāda iespēja jau sen ir.

Vai šāda iespēja ir reāla? Vai es kā vienkāršs lietotājs to varu izmantot?

Ir virkne šādu cilvēku, entuziastu, kuri to dara. Tā nav automātiska izvēle. Latvijā ir ļoti maz cilvēku, kurus tas interesē tik ļoti, lai pats interesētos, ietu un slēgtu līgumu.

Daudz ir šādu cilvēku?

Nav daudz, bet ir.

Tie ir desmiti, simti, tūkstoši?

Pirms gada bija trīs cilvēki, bet tagad ir virs desmit.

Jāsaprot būtiskākā atšķirība – šobrīd visi mazie lietotāji pērk elektrību no viena uzņēmuma - «Latvenergo».

Izņemot tos dažus desmitus, kā jūs teicāt, entuziastu.

Protams, izņemot tos.

Savukārt visi uzņēmumi var izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju no tiem uzņēmumiem, kuri Latvijā strādā. Parasti tie ir viens no trim lielajiem - «Latvenergo» koncerns, igauņu uzņēmums «Enefit» vai Krievijas uzņēmums «Inter RAO Latvia». Ir arī citi, bet šie ir galvenie. Šķiet, licences elektroenerģijas tirdzniecībai ir izņēmuši pārdesmit uzņēmumi. Domāju, ka vairums skatās uz nākotni – redzot, ka tirgus attīstīsies, varbūt tie sāks darboties.

Būtiskākā atšķirība [līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu] būtu tā, ka iedzīvotāju pastkastītēs vienā dienā būtu vēstule, ka līdz noteiktam datumam vajadzētu izvēlēties (nevis obligāti jāizvēlas), no kā turpmāk pirkt elektrību. Tad cilvēkiem sāktu nākt piedāvājumi, piemēram, pastkastītē iekristu piedāvājums no «Latvenergo», no «Enefit» vai vēl no kāda cita.

Līdzīgi kā piedāvājumi no mobilo sakaru operatoriem?

Jā, precīzi! Un izmaiņas būtu tādas pašas. Bija laiki, kad mums bija «Latvijas Mobilais telefons». Bet tad nāca cits operators un likās, ka tā ir revolūcija. Tagad visi ir sen pieraduši, ka var staigāt no viena operatora pie otra, salīdzināt tarifu plānus utt.

Plus mīnus tas pats sagaida arī elektroenerģijas lietotājus. Sākumā būs drusku apjukums, jo cilvēkiem būs jāizvēlas.

Bet svarīgi zināt, ka varēs arī neizvēlēties.

Tas nenozīmē, ka cilvēks paliks bez elektrības.

Viņš pēc noklusējuma paliks pie «Latvenergo» koncerna?

Jā, viņš automātiski turpinās saņemt elektrību no universālā pakalpojumu sniedzēja, šajā gadījumā «Latvenergo». Tas nodrošinās elektrību par fiksētu garantēto cenu. Šai cenai nebūs tādas fleksibilitātes, kā staigājot no viena piegādātāja pie otra. Bet jebkurā gadījumā elektrība tiks piedāvāta par izmaksās pamatotu, sakarīgu cenu.

Telekomunikāciju tirgus atvēršanās un paplašināšanās raksturojās ar cenas pazemināšanos, ko veicināja konkurence, bet šajā gadījumā bažas ir pretējas...

Telekomunikācijās cena kritās ilgākā periodā un ne krasi.

Runājot par elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, jāmin divi pretrunīgi procesi. Līdz šim elektroenerģijas gala tarifu mājsaimniecībām regulēja. Tas nozīmē, ka ir regulators, kas reizi dažos gados izskata jaunu tarifu pieprasījumu un to apstiprina vai neapstiprina.

Parasti jau apstiprina.

Pēc tam uzņēmums dzīvo pēc šīs regulatora apstiprinātās cenas. Bet izmaksas laika gaitā turpina augt. Vienmēr ir kāds periods, kad elektroenerģijas ražotājam, šajā gadījumā «Latvenergo», elektrības ražošana izmaksā vairāk, nekā viņš saņem no lietotājiem. Līdz ar to jauno cenu nosaka augstāku, ņemot vērā izmaksu pieaugumu.

2010.gadā toreizējais ekonomikas ministrs atbalstīja elektrības tarifu diferenciāciju – ieviesa Starta tarifu un Pamata tarifu. Speciālisti atzinuši, ka Starta tarifs ir par zemu, proti, tarifs līdz 1200 kWh gadā, ir zemāks par reālajām ražošanas izmaksām. Principā tā nedrīkstētu būt. Tarifam jāatspoguļo pilnas ražotāja izmaksas. Pretējā gadījumā sanāk šķērssubsīdijas – tie, kas maksā virs 1200 kWh, subsidē tos lietotājus, kuru elektrības patēriņš ir mazs.

Tagad paskatīsimies uz to no sociālā taisnīguma principa! Var jau pieņemt, ka tas ir labi domāts, jo mazie patērētāji ir nabadzīgākie un tāpēc viņus atbalsta tie, kas tērē vairāk. Bet ne vienmēr tie, kas tērē vairāk, ir obligāti turīgāki cilvēki.

Izstāstīšu savu mīļāko piemēru.

Labi pelnošs vecpuisis, visticamāk, tērē maz elektrības, jo mājās viņš ir reti un maz.

Mazs vai liels dzīvoklis, bet noteikti tas ir moderni aprīkots. Visticamāk, viņam ir A+ klases ledusskapis, kurā viņam stāv aliņš un sausās zivteles. Vecpuisim nav regulāri jādarbina veļasmašīna ar bērnu drēbītēm. Arī gaismu viņš lieto maz. Plazmas TV, ko ieslēdz futbola spēles vērošanai, arī tērē maz elektrības. Šis vecpuisis ar savu mazo elektrības patēriņu «ieliekas» 1200 kWh Starta tarifā.

Taču turpat blakus dzīvoklī var dzīvot daudzbērnu ģimene, kas, iespējams, nemaz tik labi nedzīvo, bet viņiem ir jāmaksā lielais tarifs, jo viņiem jānodrošina bērniem siltums, ēdiens, tīras drēbes un viss pārējais.

Šis piemērs parāda, ka sistēma pēc būtības ir ačgārna.

Ko darīt, lai tā nebūtu?

Ir veids, kā nodrošināt sociālo taisnīgumu. Arī Administratīvā tiesa, lemjot par «Latvenergo» tarifiem, toreiz diezgan skaidri noteica, ka tarifs nav tā vieta, kur realizēt pabalstu politiku. Tarifam ir jābūt pamatotam, atbilstošam metodikai un jāatspoguļo izmaksas. Pabalstu sistēma jārealizē caur pabalstiem.

Mēs ar Labklājības ministriju šobrīd veidojam taisnīgāku, uz patiesiem mērķiem – mazturīgajiem iedzīvotājiem – tendētu pabalstu sistēmu.

Šobrīd sistēmu realizē «Latvenergo». Bet situācijā, kad vairāki uzņēmumi uzrunās un apkalpos mājsaimniecības, viens komersants nevarēs realizēt pabalstu politiku. Tai jānonāk atpakaļ pie valsts. Pabalstu politika jārealizē valstij kopā ar pašvaldībām. Tā tas arī ir iecerēts.

Šis jaunais pabalstu mehānisms vēl nav iedibināts, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ar tirgus atvēršanu nevajag steigties. Vispirms ir jābūt gatavam pabalstu mehānismam.

Jau pirms tirgus atvēršanas?

Tam jāsāk funkcionēt reizē ar tirgus atvēršanu. Citādāk jau nevar būt. Citādi būs kāds pārrāvums.

Nonākot pie izmaksām, eksperti jau iepriekš norādījuši, ka, visticamāk, cena brīvā tirgus apstākļos pakāpsies. Komersanti atspoguļos pilnas cenas.

Viena lieta ir tad, ja cenas pakāpjas, kā jūs teicāt, bet pavisam cita, ja tarifi kāpj būtiski, par ko daudzi bažījas.

Tas ir terminoloģijas jautājums.

Kā jau teicu – Starta tarifs neatspoguļo patiesās izmaksas un ir par zemu. Bija skaidrs, ka 2010.gadā cenām bija būtiski jākāpj. Lai mīkstinātu kāpumu, tika ieviests diferencētais tarifs, kas neatspoguļoja patieso izmaksu kāpumu.

Ja izmaksu kāpumu neatspoguļoja toreiz, tam būs jāparādās tagad.

Tas ministrs negribēja rādīt cenu kāpumu, tāpēc tam jānotiek tagad.

Par cik elektrības cenas varētu kāpt vienkāršai ģimenītei?

Neviens nevar pateikt pilnīgi precīzu tarifu. Ir ticami, ka ģimenītei vai pensionāram, kurš līdz šim maksāja Starta tarifu – aptuveni 8 santīmus par kWh, kas neatspoguļo pilnas izmaksas, jaunais tarifs varētu būt vismaz Pamata tarifa apjomā.

Cik tas būtu?

Aptuveni 10-11 santīmi par kWh.

Vai tie var būt arī 17 santīmi par kWh?

Nē! Dievs pasarg, taču nē!

Tikai sākumā nē vai arī laika gaitā nē?

Pagaidiet, nejauksim kāpostus ar zābakiem!

Šobrīd un tuvākā gada laikā faktiski ne pie kādiem apstākļiem nav nekāda pamata tādiem kāpumiem, kā jūs nosaucāt. Nav šobrīd paredzami tādi notikumi, kas liktu tā pieaugt cenām. Elektroenerģijas tirgus cenas patiesībā ir stabilas.

Diemžēl līdz šim neapturami auguši subsīdiju maksājumi. Par tiem kā reiz mēs karojam. Tas ir atsevišķs temats, un mēs varētu atvērt jaunu nodaļu šai sarunai par OIK un subsīdiju maksājumiem. Tas ir saistīts ar šo tematu. Mēs šo kariņu esam uzsākuši, bet rezultāti šobrīd izmaksās vēl nav jūtami. Tas ir viens no iemesliem, lai nesteigtos ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Pagaidām vēl kādu brīdi tirgu neatvērsim. Tas gan nebūs ilgs brīdis. Pirms tam mums valdībā vēl jāizlemj konceptuālas lietas, kas samazinātu subsīdiju maksājumu pieaugumu.

Vai varat vienkāršiem vārdiem lasītājiem izstāstīt, kas ir OIK?

Cenšos par to visu runāt vienkāršiem vārdiem, bet, ticiet man, enerģētika nav tā tēma, kur var daudz ko pateikt vienkārši.

Tad sākumā izstāstiet, kāpēc par OIK ir tik daudz diskusiju, diametrāli pretēju viedokļu?

Tas ir elementāri! Ir ļoti daudz cilvēku, kuri par to maksā, kuriem kāpj izmaksas un kurus es cenšos pasargāt, bet ir arī salīdzinoši šaura cilvēku grupa – daži desmiti vai simti cilvēku -, kuri no tā gūst lielu labumu.

To cilvēku, kuri gūst lielu labumu, rīcībā nonākuši diezgan prāvi resursi. Galu galā visi lietotāji gada laikā «samet» diezgan ievērojamu summu. Pērn subsīdiju maksājumos bija aptuveni 132 miljoni latu. Tos pēc tam «izsmērē» pa visiem elektroenerģijas lietotājiem.

Katrai mājsaimniecībai tas vidēji gadā izmaksā aptuveni 25 latus.

No katras kWh samaksātajiem 10 santīmiem, aptuveni 1,24 santīmus jūs kā lietotājs samaksājat par subsīdijām, bet ražotāji jau tagad par subsīdijām maksā 1,89 santīmus. Lietotāji samaksā ražotājiem, lai viņiem būtu rentabli saražot elektroenerģiju (vienalga, gāzes stacijās vai atjaunojamās enerģijas stacijās).

Nav tā, ka tā būtu galīgi nepareiza sistēma. Diemžēl Latvijā, ieviešot arī labas lietas, regulāri gadās pārmērības un pārspīlējumi. Mūsu pārliecība ir, ka, ieviešot šo sistēmu, tiek pārmaksāts, proti, subsīdijas ir par lielu.

Jāteic, ka labumu saņēmējiem ir daudz lielāka interese un resursi, lai organizētu dažādus pasākumus un finansētu PR aģentūras, tādā veidā aizstāvot savas intereses.

Šajā gadījumā ražotāju intereses gan ir tiešā pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju vairākuma interesēm.

Tātad mēģināšu paskaidrot, kas ir OIK. Latvijai ir bijusi vēsturiska apņemšanās atbalstīt ražotājus, kuri ražo zaļo enerģiju, lai Latvijai būtu sava elektrība. Šie ražotāji nespēj darboties ekonomiski pamatoti un rentabli ar reālajām izmaksām, tāpēc tika meklēts veids, kā nodrošināt viņiem trūkstošo rentabilitāti. Viens no veidiem, kā to darīt, ir OIK (obligātā iepirkuma komponente).

Kā tā darbojas?

Ekonomikas ministrija vēsturiski ir dalījusi ļoti daudz atļauju ražot elektroenerģiju OIK sistēmas ietvaros. Piemēram, ražotājs izdomā, ka vēlas kaut kur būvēt biogāzes staciju vai vēja staciju, vai mazo HESu, vai koģenerācijas staciju. Tad viņš nāk uz ministriju, iesniedz dokumentus, un viņam izsniedz atļauju. Kad viņš ir uzbūvējis un sāk ražot, atbilstoši likumdošanai tiek slēgts līgums ar «Latvenergo». Koncernam ir likumā noteikts pienākums no šā ražotāja pirkt elektrību. Tas nedrīkst nepirkt.

Turklāt elektrība jāpērk par cenu, kas ir būtiski augstāka nekā elektrības cena tirgū.

Koeficienti ir dažādi, atkarībā no ražošanas veida, piemēram, saules enerģijai ir vislielākais koeficients. Par laimi, Latvijā neviens saules enerģijas projekts netika līdz galam realizēts. Toties mums ir diezgan daudz biogāzes, biomasas, vēja staciju.. Cena, par ko «Latvenergo» ir spiests iepirkt elektrību no mazajiem ražotājiem, ir divkārt, pat trīskārt augstāka nekā tirgus cena. Kur tā starpība paliek? To «uz galviņām» sadala pa visiem lietotājiem.

Tad es kā elektrības lietotājs maksāju par to, ka kādas biogāzes stacijas īpašnieks ražo trīskārt dārgāku elektrību?

Jā, lietotāji tiešā veidā (ar viena gada nobīdi) maksā par to, ka elektrība jāpērk no šiem ražotājiem. Mēs visi maksājam gan par lielajiem «Latvenergo» gāzes TECiem, gan dažām citām gāzes koģenerācijas stacijām, kas ir privāti projekti, gan par dažādiem citiem atjaunojamās enerģijas projektiem.

No vienas puses, labi, ka mums šī ražošana ir. Nav slikti, ka mums ir pašiem sava elektrības ražošana. Problēma ir izmaksās. Problēma ir tajā, cik tas izmaksā patērētājam. Pati galvenā problēma ir tāda, ka, mūsuprāt, šīs izmaksas ir vienkārši pārspīlētas un atbalsts īstenībā ir par izšķērdīgu.

Tad šiem ražotājiem varētu turpināt maksāt, taču nevis divas vai trīs reizes lielāku cenu, bet...

Varbūt cena varētu būt 1,5 reizes dārgāka.

Vēsturiski viena no lielākajām kļūdām ir bijis tas, ka šeit pilnībā ignorēti tirgus principi un cena ir administratīvi noteikta.

Iedomājieties sevi kā ražotāju! Jums ir nodrošināta garantēta iepirkuma cena, kas ir diezgan augsta. Vai jums ir kāda motivācija pūlēties efektīvāk ražot? Ne pārāk! Jums taču tāpat ir garantēts bizness.

Tad sākās visvisādi brīnumi. Piemēram, lauksaimnieki nāk pie manis un sūdzas, ka «biogāzniekiem» ir tik daudz naudas, ka viņi var dārgi nomāt vai pirkt zemi, lai audzētu biogāzes stacijās iekšā gāžamo materiālu. Viņiem ir tik daudz naudas, ka viņi dzen augšā zemes nomas un pirkšanas cenas līdz līmenim, ko parastie lauksaimnieciskie ražotāji vienkārši nevar pavilkt. Tam ir ļoti nopietns efekts uz lauksaimnieciskām zemēm..

Kā redzat risinājumu, lai OIK sakārtotu?

Pirmo darbu izdarījām jau pagājušajā gadā – aiztaisījām ciet veco sistēmu, veikalu. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vairs nerīko jaunus atļauju konkursus.

Otrkārt, mēs apkopojām visu informāciju, kādas būtu elektroenerģijas izmaksas un to pieaugums, realizējot šos projektus, kam izsniegtas atļaujas. Pieaugumi izskatījās diezgan bēdīgi. Tur sāka veidoties jūsu minētie 17 santīmi. Tā ir mūsu prognoze, un nekādā gadījumā tie nebūs nākamgad. 17 santīmi par kWH varētu būt jāmaksā tikai 2016., 17. vai 18. gadā. Tas var notikt tikai tad, ja neko neizdarīsim ar OIK sistēmu!..

Tomēr valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja virkni pasākumu, lai mazinātu OIK pieaugumu. Mēs nevaram to visu likvidēt, bet katrā ziņā varam to nolikt uz veselīgākiem pamatiem un piebremzēt. Mūsu pamatuzdevums būtu panākt, lai subsīdiju maksājumu pieaugums vienā mirklī vienkārši apstātos un vairs neaugtu..

Lemjot par šo jautājumu, Ekonomikas ministrijas virzienā tika raidīts ļoti daudz kritikas.

Bet protams! Ko tad jūs gribējāt?

Tas iedzīvotājs, kas šo nedz saprot, nedz izjūt to, kas notiks pēc trim gadiem, mums paldies nepasaka. Pie tā jau mēs esam pieraduši.

Drīzāk mēs saņemam divu veidu kritiku – ko jūs tik lēni to reformējat, tas jādara ātrāk, un otra kritika ir no ieinteresētās industrijas. Brīžiem it kā liekas, ka dialogs uzlabojas, bet tad atkal atnāk juristi un viss aiziet parastajā gultnē. No sērijas – iesiet pa labi, iesūdzēsim jūs Satversmes tiesā, iesiet pa kreisi, notiks vēl kaut kas cits.

Daži uzskata, ka neko daudz nevajag mainīt. Bet mēs uzskatām, ka sistēmā vajadzīgas nopietnas korekcijas, lai samazinātu atbalsta apjomu realizētajiem projektiem, tostarp «Latvenergo» TECiem, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu jāmaksā mazākas naudas summas.

Otrkārt, uzskatām, ka daļa no subsīdiju sloga jāpārnes prom no patērētājiem. To varētu finansēt no «Latvenergo» dividendēm, ko maksā budžetā. Mēs to saucam par OIK kompensācijas fondu.

Vēl viens virziens, ko darīt, ir vienkārši pastiprināt kontroli līdz šim realizētajiem projektiem.

Ir dibinātas aizdomas, ka ir vesela virkne šo projektu nepilda licences nosacījumus.

Tas vispār nav pārbaudīts?

Vēsturiski šī sistēma netika izveidota īpaši strikti.

Tad viņi var pateikt, ka dara atbilstoši licencei, bet patiesībā nedarīt, ja?

...Labi, ko tur daudz! Sanāks tikai gānīties par visu! Kaut kādā mirklī ir jābeidz gānīties par iepriekš izdarīto!

Noslēdzot sarunu par elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, gribu jautāt – kad tas varētu notikt?

Domāju, ka tas noteikti nebūs 1.septembris.

Kad tad? Nākamgad?

Pats ātrākais, kad tas varētu notikt, ir nākamā gada sākums. Bet līdz tam mums ir jāvar uzrādīt progresu OIK jautājumā un jāpabeidz pabalstu sistēmas izveide. Domāju, ka tas varētu būt dzīvokļu pabalsts, kā ietvaros varētu risināt arī elektroenerģijas jautājumus mazturīgākajai iedzīvotāju daļai. Trešais priekšnoteikums, lai tas notiktu nākamā gada sākumā, ir likuma pieņemšana Saeimā.

Tādējādi nākamā gada 1.janvāris ir ļoti optimistisks datums. Drīzāk tas notiks nākamā gada pavasarī.

Rezumējot, nekādā veidā nav pārskatīta iecere, ka tirgu vajadzētu atvērt.. Mēs nevaram izvairīties, ka elektroenerģijas izmaksas Latvijā pieaugs, bet mēs katrā ziņā varam izdarīt daudz ko, lai šis pieaugums būtu lēnāks un kaut kādā brīdī apstātos..

Kā būtu, ja elektrības tirgu mājsaimniecībām atvērtu tikai pēc 5-10 gadiem, kad iedzīvotāju pirktspēja būtu uzlabojusies?

Tas neko nemaina. Šobrīd starpību starp reālajām izmaksām un iedzīvotāju samaksāto cenu sedz «Latvenergo». Tas ir vienīgais uzņēmums, kas tādā veidā cieš zaudējumus. Pārējie strādā ar komersantiem un tiem nav jāsedz šī starpība..

Ja tirgu neatver un nenodibina vienādus spēles noteikumus, uzņēmumam jānāk un jālūdz pārskatīt tarifus. Regulators, visticamāk, šādus tarifus apstiprinātu.

Iesaldējot situāciju uz pieciem gadiem, lietas būtība nemainīsies. Mēs varam neatvērt tirgu mājsaimniecībām, bet «Latvenergo» tāpat būs jānāk ar jaunu tarifu projektu, kas nozīmē, ka iedzīvotāju izmaksas tāpat pieaugs. Atlikšana uz tik ilgu termiņu nav risinājums.

Kā jums kā ministram ir strādāt, no vienas puses aizstāvot «Latvenergo» intereses, no otras – Latvijas iedzīvotāju intereses?

Man ar to nav īpašu problēmu. Man liekas, ka vienam otram gan ir problēmas nošķirt intereses – kurā brīdī tās ir «Latvenergo» intereses, kurā – Latvijas iedzīvotāju intereses. Uzskatu, ka varu atrast šo līdzsvaru.

Protams, «Latvenergo» vajag attīstīties un gribam to redzēt kā Baltijas līmeņa spēlētāju, taču tas nevar notikt uz Latvijas iedzīvotāju rēķina tādā veidā, kā tas līdz šim ir noticis.

Ar ministru runājām arī par citiem jautājumiem. Sarunas turpinājumu TVNET varēsiet lasīt tuvākajā laikā.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 84900 EUR
Māja
Māja, Cēsis, 83000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 34000 EUR