Sargās no bezatbildīgas aizņemšanās

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa
 
Santa Kvaste

 


«Ātro kredītu» došanas jomā patlaban ir vairākas lielas problēmas. Tieši tāpēc patērētāju sargi nolēmuši ķerties klāt šai nozarei un ieviest vairākus būtiskus ierobežojumus, kas pasargātu cilvēkus no bezatbildīgas aizņemšanās.


Pievienots jurista viedoklis

Ierobežos «ātro kredītu» devējus

Reklāma

Saistībā ar «ātro kredītu» devēju darbību Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa intervijā portālam TVNET uzskaita divas galvenās problēmas: «Viens ir tas, ka mūsu skatījumā «ātro kredītu» uzņēmumi pienācīgi neizvērtē cilvēku maksātspēju. Saskaņā ar likumu tas jādara, sākot ar 100 latu kredītu.

Maksātspējas vērtēšanai jāietver divi svarīgākie kritēriji – ienākumi un izdevumi. Bez šīs informācijas vērtēt maksātspēju nav iespējams. Bet šo informāciju daudzi komersanti nemaz neprasa cilvēkiem. Līdz ar to tas faktiski nav iespējams.

Otra lieta, ko mēs redzam [kā problemātisku], ir tieši reklāma, mārketings. Šobrīd tirgū ir tāda situācija, ka

rodas iespaids, ka visi kredīti ir bezmaksas.

.. Rodas iespaids, ka tas ir bezmaksas vai lēts pakalpojums, kas īstenībā nav patiesība. Tas mūs kā uzraugus noteikti uztrauc, jo cilvēkiem rodas nepareizs priekšstats par šo pakalpojumu kā tādu.»

Ko darīt, lai situāciju uzlabotu?

Vītoliņas vadītā iestāde šogad pirmajā pusgadā plāno izstrādāt konkrētas vadlīnijas par cilvēku maksātspējas vērtēšanu. Tās ietvertu minimumu, kas uzņēmumiem būtu jādara, lai pārliecinātos par cilvēku spēju atdot kredītus. Tas saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem un izdevumiem.

Patērētāju sargi akcentē, ka maksātspējas izvērtēšanai nepietiek ar parādnieku datu bāžu pārskatīšanu pirms naudas piešķiršanas. Tas, ka cilvēkam nav parādu un viņš iepriekš nav kavējis maksājumus, nenozīmē, ka viņš varēs atdot jauno kredītu.

Noteikti vajadzētu pajautāt par cilvēka ienākumiem.

Turklāt kredītu ņēmējiem jāatceras, ka viņiem jāsniedz patiesa informācija. Par mānīšanos iestājas kriminālatbildība. Naudas devējiem vajadzētu par to atgādināt, nevis mācīt, kā sameloties. Tāda prakse bija kreditēšanas buma laikā.

Turklāt kredīta devējiem būtu jāvērtē cilvēku sniegtā informācija par ienākumiem.

Piemēram, nebūtu pieļaujams, ka iedzīvotāja mēneša ienākumi ir simts latu un viņam izsniedz simts latu kredītu. Parādniekam vajadzētu atstāt vismaz iztikas minimumu.

Neveicināt bezatbildīgu aizņemšanos

Otrs PTAC darbs saistīts ar reklāmas noteikumu konkretizēšanu. «Ātro kredītu» uzņēmumiem būs jāstrādā atbilstoši profesionālas rūpības principam. «Manā skatījumā, profesionāla rūpība ir ne tikai rūpība par savu biznesu, bet arī rūpes par to, lai neiedotu kredītus cilvēkiem, kam tos nevajadzētu dot.»

Uzņēmumi ieteikuši atgriezties pie agrākā brīdinājuma «Aizņemies atbildīgi, izvērtējot savas spējas atdot.» Taču PTAC vadītāja to neuzskata par reālu risinājumu.

Šādu brīdinājumu vērtība ir tuvu nullei.

It sevišķi tādos gadījumos, ja pašas reklāmas ir veidotas ļoti atraktīvi un veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

Ja reklāmās kredītu ņemšana tiek salīdzināta ar vieglu iepirkšanos ātrās ēdināšanas restorānā, neliels un formāls brīdinājums nemazinātu bezatbildīgu aizņemšanos. To apzinoties arī kredītu devēji.

Par kredītiem jārunā jau bērnībā

Vītoliņa uzskata, ka labs risinājums būtu regulāra, ilgstoša un mērķēta valsts politika cilvēku izglītošanā saistībā ar finanšu jautājumiem. Jau skolas laikā bērniem būtu jāapgūst pamatzināšanas par kredītiem. Jau bērniem jāsaprot, ka

aizņemas svešu naudu, bet atdod savējo.

Skolā jāiemāca, ka kredītiem ir sava maksa, ka jāatdod vairāk, nekā aizņēmās, u.c. pamatlietas.

Svarīga ir cilvēku audzināšana: «Cilvēkus nevar audzināt ar reklāmām. Reklāma ir pilnīgi cita lieta. Vajadzīga izglītošana. Nepietiek ar brīdinājumu. Tas nemazina pašas reklāmas ietekmi.»

Līdz šim saistībā ar «ātrajiem kredītiem» PTAC nav noteicis sodus. Vispirms plānots ieviest konkrētas vadlīnijas, ko uzņēmumi nedrīkst darīt, un tikai tad sākt to ievērošanas pārbaudi.

Savukārt jurists Atvars Aniņš TVNET norādīja, ka viens no galvenajiem pārkāpumiem «ātro kredītu» jomā ir gada procentu likmes nenorādīšana aizdevuma līgumā. Nenorādot aizdevuma procentu likmi, komersants pārkāpj normatīvos aktus, kuru izpilde jākontrolē PTAC. «Tā kā kredītus izsniedz neklātienē, PTAC katru dienu ir iespēja pārliecināties, vai komersanta mājas lapā ir ievietota likumā paredzētā informācija. Ja nav, katru dienu piespriežam sodu. Gluži kā par ātruma pārkāpšanu uz ceļa.»

Ja komersants nenovērš pārkāpumus kreditēšanas jomā par sniedzamo informāciju, tam var anulēt licenci.

Pārmetumi PTAC

Speciālists pauž viedokli: «No PTAC puses tiek pasniegts, ka problēma ir tā, ka komersantam nav jāizvērtē kredītu izsniegšana, ja summa ir zem 100 Ls, bet PTAC noklusē, ka viņi jau veic maksātspējas izvērtēšanas pārbaudes procesu uzņēmumā, ja kredīta summa ir lielāka par 100 Ls. PTAC sūdzas, ka klientiem rodas iespaids, ka kredīts ir par brīvu, tomēr, ja PTAC rūpīgi pildītu savu pienākumu, piespiežot komersantu līgumā norādīt gada procentu likmi,

ikviens patērētājs zinātu, cik tad galu galā maksātu viņa kredīts.

Aniņš šaubās, vai ir iespējams vēl efektīvāk aizstāvēt kredītņēmējus nekā pašreiz. «Vienkārši uzraugošai iestādei ir jārīkojas, piemēram, ar piespiedu līdzekļiem pret komersantu. Plus vajadzīgi izglītošanas un informēšanas pasākumi par Civillikuma normām, piemēram, procentu likmēm.

Piemēram, nenorādot aizdevuma līgumā aizdevuma likmi, ir pamats piemērot likumisko likmi 6% gadā. Tādējādi komersants «aizshēmojas» sev par sliktu. Neatkarīgi no gada procentu likmes, vai tie ir 200% vai 1000% gadā, procentu summas pieaugums apstājas, sasniedzot atlikušās pamatsumas apmēru. Prasot neadekvātas summas, zūd pamats līgumsoda piemērošanai.

Protams, ja pēc tam vēl liksies, ka vajadzīgas kaut kādas vadlīnijas, darba grupas utt., noteikti varēs tās veidot, bet cik lietderīgi ir gudrot jaunu mehānismu, kamēr pat vecais netiek izmantots?»


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 84900 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 34000 EUR
Māja
Māja, Ķekavas pag., 209000 EUR