Daudz iedzīvotāju ir sašutuši, ka viņu milzīgajos apkures rēķinos iekļauj maksu par siltuma zudumiem, kas rodas ap vecajām siltuma trasēm. Savukārt siltuma apgādes uzņēmumi to uzskata par normālu situāciju un akcentē, ka iedzīvotājiem vajadzētu vairāk domāt par māju siltināšanu.
Par siltuma trašu slikto stāvokli ir sašutis ne viens vien portāla TVNET lasītājs. Kāds rīdzinieks rakstīja: «Šobrīd ļoti aktīvi kā risinājums apkures rēķinu samazināšanai tiek minēta ēku siltināšana, taču cik lietderīgi to ir darīt, ja siltuma trases ir absolūti nepieņemamā stāvoklī?
Nevienam nav noslēpums, ka visi zudumi jeb zaudējumi tiek segti uz tarifu rēķina. Pat ja tiks nosiltinātas visas ēkas, zudumi siltuma trasēs nekur nezudīs un būs jāapmaksā iedzīvotājiem, un, kā zināms,
tieši siltumtrasēs ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem.
Vai nav jāsāk ar «Rīgas siltuma» un citu siltuma piegādātāju infrastruktūras sakārtošanu?»
Sniega kausēšana esot normāla
Lūgts paust viedokli saistībā ar siltuma trasēm, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis portālam TVNET sacīja:
Fiziku vajag mācīties! Tas ir normāli!
Esot normāli, ka pie gaisa temperatūras ap nulli siltuma zudumi parādās kā izkusis sniegs virs siltuma trasēm.
Siltuma zudumi esot pat vislabāk atjaunotajās siltuma trasēs. «Tā tas ir, tur neko nevar darīt!» Tiesa, viņš atzina, ka atjaunotajās siltuma trasēs siltuma zudumi ir daudz mazāki nekā vecajās padomju laika trasēs. Piemēram, jaunajās trasēs siltuma zudumi ir niecīgi - 3-5%. Savukārt
vecajās trasēs gaisā izkūp pat piektdaļa siltuma.
Viņš piekrita: «Tas ir daudz.»
Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs nevarēja pateikt, cik daudz no siltuma trasēm ir atjaunotas.
Jāsiltina mājas, jo caur sienām zaudējam vēl vairāk siltuma!
Taču kopumā, viņa vērtējumā, siltuma zudums caur siltuma trasēm nav liela, bet gan tikai vidēja problēma. Šie zudumi esot par kārtu mazāki nekā tie zudumi, kas rodas no nesiltinātajām ēkām. Šajās jomās situāciju pat nevarot salīdzināt.
«Siltumtrašu dēļ radušies zudumi nav tik dramatiski, ja salīdzina ar siltuma zudumiem, kas rodas pašās mājās.» Salīdzinot var teikt -
siltuma zudumi trasēs ir tikai kaķa ņaudiens.
Vienkārši - zudumus ap trasēm var redzēt daudz labāk nekā to siltumu, kas iziet caur nesiltinātu ēku sienām un jumtiem.
Tādā veidā mēs zaudējam pat divas līdz trīs reizes vairāk siltuma nekā Eiropas mājās. Siltuma zudumi trasēs esot par kārtu mazāki nekā pašās ēkās.
Ja cilvēki vēlas lētāku siltumu, viņiem vairāk jādomā par ēku siltināšanu. Savukārt siltuma apgādes uzņēmumu pārziņā ir trašu atjaunošana, katlumāju rekonstrukcija un citi efektivitāti uzlabojošie darbi. Kompānijas to darot diezgan aktīvi un sekmīgi.
Vienlaikus Akermanis atzina, ka arī trasēs radušos siltuma zudumus iekļauj iedzīvotāju siltuma rēķinos, kas pēdējā laikā ir ļoti lieli. Tādējādi
cilvēkiem jāmaksā par sniega kausēšanu virs trasēm.
Viņš arī vērsa uzmanību uz pasaules gāzes cenām, kas pēdējos gados ir divkāršojušās. Gāzes cenu kāpums «noēd» lielu daļu no siltuma trašu atjaunošanas rezultātā iegūtās efektivitātes.
Taču, ja trases nebūtu atjaunotas, siltuma tarifi patlaban būtu vēl augstāki. Par milzīgajiem gāzes tarifiem vaidot ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Pievērš lielu uzmanību siltumtrašu atjaunošanai
Savukārt «Rīgas siltuma» Informācijas daļas vadītāja Linda Rence, iepazīstoties ar TVNET lasītāja iesūtītajām fotogrāfijām, vispirms paskaidroja, ka pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 900 km, no kuriem 74% atrodas uzņēmuma īpašumā.
Viņa apgalvoja, ka «Rīgas siltums» siltuma zudumu samazināšanai pievērš ļoti lielu uzmanību, ieguldot apjomīgas investīcijas, lai tos minimizētu.
«Neraugoties uz veikto renovāciju un ieguldītajām investīcijām, siltumenerģijas zudumi siltumtīklos pastāv, jo diemžēl pasaulē nav tādu tehnoloģiju un pārvades sistēmu, kas 100% novērš siltumenerģijas zudumus.
No siltumtīklu ierakšanas dziļuma ir atkarīgs, vai siltuma zudumus ir iespējams redzēt uz zemes virsmas, vai ne. Vietās, kur gruntsūdeņi ir augsti, siltumtīkli tiek ierakti salīdzinoši sekli, kā tas uzskatāms arī aculiecinieka atsūtītajās fotogrāfijās. Fotogrāfijās redzams, ka
tur, kur atrodas vecie siltumtīkli, sniega nokušanas platums ir daudz lielāks,
savukārt tur, kur siltumtīkli ir renovēti, sniega nokušanas platums ir būtiski mazāks.»
Rence arī atsūtīja fotogrāfiju, kurā uzskatāmi var redzēt 2012.gadā Ziepniekkalnā renovētos (ar sniegu) un tālāk vecos siltumtīklus, kur vizuāli iespējams redzēt siltuma zudumus. Siltuma zudumi renovētajos siltumtīklos ir samazināti par vairāk nekā divām reizēm.
«Diemžēl visus tīklus, kuru stāvokli nepieciešams uzlabot, finansiālu apsvērumu dēļ uzņēmums uzreiz nespēj nomainīt. Kopumā «Rīgas siltuma» siltumtīklu tehnisko stāvokli var novērtēt kā apmierinošu. Par siltumtīklos veikto pasākumu lietderību liecina fakts, ka no 1996.gada līdz 2012.gadam siltuma zudumi ir samazināti no 19,97% līdz 13,41%.
Siltuma zudumi kopā ir samazināti aptuveni 2,5 reizes vai par 667 tūkst. MWh. Izvērtējot samazinājuma apjomus varam konstatēt, ka, piemēram, ar šo daudzumu iespējams visu gadu apkurināt tādas pilsētas kā Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā."
Uzņēmuma pārstāve akcentēja - plānojot siltumtīklu remontdarbus, galvenais ir, lai šo darbu izpildes rezultātā tiktu paaugstināta centralizētās siltumapgādes drošība, samazināts atslēgumu ilgumus, tiktu nodrošināta siltumtīklu darbība un samazināti siltumenerģijas zudumi pārvadē. Uzņēmumā rūpīgi izvērtē siltumtīklu tehnisko stāvokli, un
remontdarbi plānoti tajos, kur stāvoklis ir viskritiskākais.
No 1996.gada līdz 2012.gadam ir nomainīti, izbūvēti un veikta optimizācija 359 km siltumtīklu, kas ir aptuveni 53% no «Rīgas siltumam» 679 km piederošiem siltumtīkliem.
Kopumā šogad plānots rekonstruēt 11,75 km siltumtīklu. Tiek prognozēts, ka siltuma zudumi samazināsies par 10 355 MWh. Kopā šogad siltumtīklu rekonstrukcijā plānots ieguldīt 6,1 milj. latu, no tiem plānotais ES Kohēzijas fonds līdzfinansējuma apjoms ir Ls 439 900.
Portāls TVNET jau ziņoja par augstajiem apkures rēķiniem, kas pēdējā laikā šokējuši ne tikai nabadzīgākos, bet arī turīgos cilvēkus. Turklāt parādu apjoms aug.
