Milzīgie siltuma rēķini šokē. Par tiem pēdējā laikā sašutuši ne tikai vistrūcīgākie, bet arī diezgan turīgi iedzīvotāji. Ekonomiste uzskata, ka sistēma ir ļoti nežēlīga, jo parādu dēļ var nonākt uz ielas. Savukārt siltumapgādes uzņēmumi norāda, ka daļa iedzīvotāju nemaksā par siltumu, kaut arī varētu samaksāt.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras asociētā profesore Dr. oec. Margarita Dunska intervijā portālam TVNET pauda viedokli, ka situācija saistībā ar komunālajiem maksājumiem ir ļoti smaga.
«Komunālie maksājumi ģimenēm paliek par tādu slogu, ka... Cilvēki ziemu gaida ar lielām bažām.. Sāk atkal krāties parādi. Šī sistēma pārvēršas par ļoti nežēlīgu.
Parādu dēļ var palikt bez dzīvojamās platības, uz ielas.
Komunālie maksājumi nav samērojami ar minimālajām algām un pensijām. Šeit es redzu milzīgu problēmu.»
Iedzīvotāji nevar samaksāt, bet uzņēmumiem peļņa
Viņa uzskata, ka dažādu nozaru speciālistiem vajadzētu sanākt kopā un lemt, ko tālāk darīt. «No vienas puses esam atkarīgi no kurināmā izmaksām un pasaulē notiekošā, bet vienlaikus jāatgādina, ka visi siltumapgādes uzņēmumi nestrādā ar zaudējumiem. Viņi [siltumapgādes uzņēmumi] paši atzīst, ka
augstās siltuma maksas sedz arī parādus.
Bet kāpēc iedzīt cilvēkus parādos ar augstām maksām? Varbūt pie zemākas maksas visi samaksātu? Bet viņi jau maksā iekļauj to, ka daļa klientu nesamaksās. Tas ir absurds!»
Valsts atbalsts? Varbūt!
Iespējams, varētu runāt par valsts dotācijām, taču tas jādara ļoti pārdomāti un precīzi. Ekonomiste pagaidām nevar atbildēt, vai dotācijas būtu jāsaņem uzņēmumiem vai iedzīvotājiem.
«Jādomā, kā būtu pareizāk. Baidos, ka uzņēmumi to atkal iztērēs ne tajā virzienā. Bet vai arī to maksāt tieši iedzīvotājiem? Par šiem jautājumiem ir rūpīgi jādomā. Rīcībai jābūt precīzai, jo komunālo pakalpojumu slogs paliek arvien nozīmīgāks.»
Iedzīvotāji varētu samaksāt, bet nemaksā
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis sarunā ar TVNET atzina, ka neredz reālus variantus, kā īsā termiņā atrisināt iedzīvotāju samilzušās apkures problēmas. «Parādi ir jāmaksā kārtīgāk. Bet tas atduras ne tikai pret iedzīvotāju maksātnespēju, bet arī nevēlēšanos maksāt par siltumu. Nopietni runājot, uzskatu, ka
daļa iedzīvotāju nemaksā par siltumu, kaut arī varētu samaksāt.»
Viņš norāda, ka šādi rīkojas daļa vidējās paaudzes cilvēku. Viņiem ir darbs un viņi varētu samaksāt par siltumu, taču ikdienas vajadzību ir tik daudz un dažādas, ka viņu siltuma rēķini tiek nolikti tālākajā plauktiņā.
«Protams, tas nav pareizi. Ja tas tā turpināsies, bez siltuma paliks visi - gan tie, kuri maksā, gan tie, kuri nemaksā.»
Kā vienu īstermiņa risinājumu Akermanis uzskata valsts palīdzību nemaksātājiem. «Mēs noteikti esam par valsts dotācijām, bet ir jautājums, kā to realizēt. Uzskatu, ka atbalstu varētu sniegt tikai tieši tiem cilvēkiem, kuri objektīvi nevar samaksāt. Turklāt noteikti nevar atbalstīt tieši ar naudu. Mums ir bēdīga pieredze ar šādu variantu, jo iedzīvotājiem iedotā nauda var aiziet citiem mērķiem. Varbūt jāievieš taloni.»
Kāpēc man jāmaksā par citiem?
Runājot par to, ka lielajos siltuma rēķinos iekļauj arī parādus, Akermanis norādīja, ka uzņēmumiem ir atļauts iedzīvotāju parādus iekļaut nākamā gada tarifos. «Tas nav nekāds labais variants, protams, tas nav pareizi, bet ko lai dara?»
Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums, par ko patlaban diskutē, būtu tikai īstermiņa risinājums. «Tas neglābs principā. To var salīdzināt ar zālēm, ko slimniekam iedod.
Zāles «nosit» temperatūru, taču neārstē slimību.»
Par ilgtermiņa risinājumiem viņš uzskata dažādus veidus, kā uzņēmumiem samazināt siltuma ražošanas izmaksas un siltuma zudumus. «Bet gala patērētāju rīcība vairs nav mūsu rokās. Tur jādomā citi risinājumi.»
Peļņas neesot!
Runājot par pārmetumiem, ka iedzīvotāji nevar samaksāt lielos rēķinus, taču siltumapgādes uzņēmumi strādā ar peļņu, Akermanis teica: «Peļņa? Ko jūs! Man skaļi jāsmejas, ja runā par siltumapgādes uzņēmumu peļņu! Visus tarifus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kura pieļauj niecīgu peļņas normu.»
Par peļņu varot runāt tikai Rīgā, kur ar siltuma nepieslēgšanas draudiem tiek panākta diezgan augsta rēķinu maksāšanas disciplīna.
Citās pašvaldībās varot runāt tikai par to, cik lieli ir kompāniju zaudējumi.
