Dzīvojamo namu siltināšanu Rīgā kavē iedzīvotāju negatīvā attieksme pret jebkādiem piedāvājumiem tērēt naudu. Tā šorīt intervijā Latvijas radio teica Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Rīdzinieki kūtri māju siltinātāji (136)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka iepriekšējos gados cilvēki bija kategoriski pret jebkādiem ieguldījumiem un sarunām par kredīta ņemšanu, jo bija krīze un nebija naudas samaksāt kārtējos rēķinus.
Šobrīd jautājums ir aktualizēts. «Rīgas namu pārvaldnieks» ir novadījis aptuveni 600 sapulču par namu siltināšanu.
Jāgaida rezultāti
«Varu prognozēt, ka Rīgā pirmie taustāmie rezultāti, runājot par māju siltināšanu, parādīsies pēc 2-3 gadiem.» Ušakovs norādīja uz Liepājas pieredzi, kur pirmie taustāmie rezultāti bija pēc 8 gadiem.
Lai nosiltinātu visas Rīgas dzīvojamās ēkas, esot nepieciešami 900 miljoni latu. Eiropas Savienība finansē pusi no ēku siltināšanas izmaksām, bet otra puse jāmaksā rīdziniekiem.
Būs bēdīgi
Ja ēkas netiks renovētas, padomju laikos būvētais dzīvojamais fonds pēc 30 gadiem sāks lēnām brukt. Mērs arī vērsa uzmanību uz augstajiem apkures tarifiem - ēku energoefektivitātes celšana ļautu samazināt siltuma patēriņu un rēķinus.