Pievienošanās eirozonai Latvijai nav tikai ekonomiski motivēts solis, bet arī politisks lēmums, kas būtu veiksmīgs noslēgums visai starptautiskā aizdevuma programmai, šodien, darba vizītes laikā Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu, norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vienlaikus Valsts prezidents teica, ka viens no Latvijai nozīmīgākajiem uzdevumiem ir valsts parāda samazināšana, ko pievienošanās eiro ietekmētu tieši, informēja Prezidenta preses dienestā.
Bērziņš šodien uzaicinājis ES komisāru apmeklēt Rīgu 2013.gada februārī, lai piedalītos konferencē par eiro ieviešanu Latvijā.
Sarunā Rēns un Bērziņš apmainījās viedokļiem par Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, virzību uz eirozonu, kā arī Baltijas valstu ciešākas sadarbības nozīmi to turpmākajā reģionālajā attīstībā un konkurētspējas palielināšanā.
Rēns apsveica Latviju ar starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanu un pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem, kā arī atzinīgi novērtēja to, ka fiskālās un strukturālās reformas Latvijā turpinās. Vienlaikus ES komisārs atzina, ka Latvijas attīstība tiek rūpīgi vērtēta jau šobrīd, ne tikai no Māstrihtas kritēriju izpildes viedokļa raugoties, bet arī no tā, kā mūsu valsts seko ES Padomes rekomendācijām 2012. līdz 2013.gadam.
Valsts prezidents, raksturojot Latvijas veikumu un turpmākos centienus, uzsvēra, ka jaunākie trešā ceturkšņa IKP pieauguma rezultāti liecina, ka prognozes ir piepildījušās vēl pozitīvāk, nekā cerēts, un ka IKP pieaugums ir 5,3%, kas nozīmē, ka šajā gadā kopējais IKP pieaugums būs 4,5% vai pat vēl augstāks.
«Tās ir ļoti labas iespējas apliecināt iesāktās virzības ilgtspēju arī Māstrihtas kritēriju sasniegšanā, ko esam jau paveikuši šī gada septembrī,» piebilda Bērziņš. Tāpat prezidents apliecināja, ka arī budžeta deficīta rādītāji ir labāki, nekā iepriekš cerēts, no mīnus 1,9% prognozes šim gadam tiek sagaidīts uzlabojums mīnus 1,5% līmenī. Arī inflācijas rādītāji būs zemāki, nekā prognozēts, 2,9% apmērā. Gada vidējā inflācija varētu būt 2,7% ar tendenci kristies.
Kā būtisku Latvijas izaugsmes novērtējumu Valsts prezidents minēja 9.novembrī starptautiskās reitingu aģentūras «Standard&Poor`s» lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu uz BBB/A-2 no iepriekšējās pakāpes, kas tika piešķirta maijā.
Raksturojot situāciju Latvijā un reģionā kopumā, Valsts prezidents īpaši pieskārās Baltijas valstu ciešākas ekonomiskās saiknes veidošanai, izceļot neseno Latvijas un Igaunijas savstarpējo investīciju piemērus, kad «Eesti Energie» investēja Latvijas koģenerācijas stacijā, bet AS «Latvijas Finieris» - jaunā ražotnē Igaunijā. Valsts prezidents uzsvēra, ka tikai ciešākā sadarbībā redz turpmāku reģiona attīstību, vienlaikus veicinot arī sadarbības projektus ar citām Baltijas reģiona valstīm. Piemēram, apsverot iespējas ciešāk sadarboties enerģētikas projektos ar Poliju.
ES komisārs Rēns ļoti atzinīgi novērtēja šādu Valsts prezidenta pozīciju, uzsverot, ka Baltijas valstu sadarbības stiprināšana nav tikai šo triju valstu, bet arī visas Eiropas nākotnes jautājums.
Noslēdzot sarunu, Rēns vēlreiz apliecināja, ka Latvija jau šobrīd tiek rūpīgi vērtēta, raugoties no potenciālās pievienošanās eirozonai pozīcijām, un uzsvēra, ka Igaunija ir labs piemērs, kā sasniegt Māstrihtas kritērijus un pierādīt to ilgtspēju arī turpmākajā valsts attīstībā.
