Cer, ka attieksme pret eiro uzlabosies pēc informatīvās kampaņas (111)

Pēc viņas teiktā, pašlaik iedzīvotāji ir nevis pret eiro, bet gan īsti nesaprot, kādēļ Latvijai eiro jāievieš tieši tagad.

Kalsone norādīja, ka Eiropas Komisija regulāri divas reizes gadā veic «Eirobarometra» pētījumu par eiro popularitāti sabiedrībā. «Un šie pētījumi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem šis viedoklis pat ir diezgan neatkarīgs no ārējiem apstākļiem. Šie pētījumi pa gadiem ir salīdzināmi un parāda, ka eiro pesimisti un optimisti Latvijā salīdzinoši stabili turas pusi uz pusi. Mums nav novērojamas tādas tendences kā Čehijā vai Polijā, kur vienā mirklī pesimistu skaits strauji pieauga,» pastāstīja Eiro projekta vadītāja.

Viņa sacīja, ka iedzīvotājiem patīk zema inflācija un budžeta deficīts. «Tomēr, ja mēs paskatāmies pēdējo »Latvijas faktu« veikto aptauju, mēs redzam, ka iedzīvotājiem patīk zema inflācija, patīk zems budžeta deficīts, patīk mazs valsts parāds. Tie visi ir Māstrihtas kritēriji, un tā ir normāla vajadzība, kādai jābūt Latvijas tautsaimniecībai,» paskaidroja Kalsone.

«Ar eiro drīzāk ir tā, ka nevis nepatīk, bet jautājums ir – kādēļ tagad? Es nejūtu, ka Latvijā būtu tik daudz pret, bet jūtu, ka cilvēki grib saprast, kādēļ tagad, kad eiro zonā ir problēmas. Šis izskaidrošanas darbs vairāk ir jāuzņemas mūsu valdībai. Izskaidrot, ka mēs tad būsim 18. eiro zonas valsts un mēs piedalīsimies lemšanā, kādai būt eiro zonai nākotnē. Tā ir mūsu iespējas izmantošana,» uzsvēra Eiro projekta vadītāja.

Viņasprāt, sabiedrības viedokli mainīs kampaņas, kas stāstīs par valūtas maiņas praktisko pusi, jo, kad iedzīvotājs zinās atbildes, vairs nebūs bažu par šo procesu. «Informēšana par praktiskām lietām noteikti palīdzēs. Protams, lats ir nacionālais simbols, bet – nauda ir nauda un tai ir savas konkrētas funkcijas. Turklāt tagad mūsu tautu meita, kas bija redzama uz pirmās neatkarības pieclatnieka, būs uz viena un divu eiro monētas un būs redzama arī ārpus Latvijas robežām. Arī šajā naudā būs zināms Latvijas nacionālais simbols tāpat kā citām valstīm,» klāstīja Kalsone.

Mērķauditorija būs reģionu iedzīvotāji un mazaizsargātie

Eiro ieviešanas informācijas kampaņas mērķauditorija būs reģionu iedzīvotāji, kā arī sociāli mazāk aizsargātie un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre žurnālistiem šodien atzina, ka ministrija rēķinās ar to, ka reģionu iedzīvotāji būs mazāk aktīvi eiro ieviešanas mājaslapas apmeklēšanā, tāpēc ir jādomā par īpašām kampaņām tieši šiem iedzīvotājiem. Kā piemēru viņa minēja informatīvo bukletu izsūtīšanu mājsaimniecībām. Tāpat būs reklāmas televīzijā un radio.

Tomēr viņa uzsvēra, ka nevajag gaidīt jau tagad masīvu eiro ieviešanas informācijas kampaņu - tā būs sadalīta vairākos posmos, reklāmas televīzijā un radio atstājot uz nākamā gada beigām, kad tuvosies eiro ieviešanas termiņš.

Bajāre informēja, ka patlaban tiek nemitīgi papildināta komunikācijas stratēģija, tiek identificēti dažādi sekundārie informācijas avoti reģionos, kas cilvēkiem varētu nodot informāciju par eiro ieviešanu. «Es apzinos, ka cilvēkiem ir bažas, jo katram mums ir savs informācijas līmenis,» sacīja Bajāre.

Ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis informēja, ka eiro ieviešanas kampaņas primārā mērķauditorija būs tieši sociāli mazāk aizsargātie iedzīvotāji, tomēr vienlaikus neaizmirstot arī par ekonomiski aktīvajiem.

Latvija eiro plāno ieviest 2014.gadā.