Latvijas nākotne ir eiro zonā, kas mums nozīmēs stabilitāti un izaugsmi, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā konferencē «Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē – vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?» uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Nākotni redz eirozonā
«Krīzes risinājums īsumā iekļāva finanšu stabilitātes nodrošināšanu un izaugsmes atjaunošanu. Tieši šādā secībā – vispirms stabilitāte un tad izaugsme, jo bez finanšu stabilitātes bankas neatsāktu kreditēšanu un uzņēmumi neveiktu investīcijas. Tādēļ tās lomu nav iespējams pārspīlēt, it sevišķi mazas valsts ekonomikā, kuras uzņēmumiem, ņemot vērā lielo ārējās tirdzniecības nozīmi, ir īpaši svarīgi spēt paļauties uz importējamo izejvielu cenu stabilitāti un ārvalstu finanšu līdzekļu pieejamību. Ņemot vērā iepriekš minēto, es Latvijas nākotni saskatu eiro zonā – tā mums nozīmē vienu valūtu ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, lielāku investoru uzticību un līdz ar to finanšu pieejamību. Eiropas Centrālā banka (ECB) gādātu par banku stabilitāti un problēmu gadījumā uzņemtos to finansēšanu, tādējādi noņemot šo atbildību no Latvijas budžeta.
Vārdu sakot, eiro zona nozīmē stabilitāti un izaugsmi,» uzsvēra premjers.
Savukārt, runājot par Latvijas pieredzi, pārvarot krīzi, Dombrovskis atgādināja ekonomista Pola Krugmena teikto, ka Latviju ar saviem diviem miljoniem iedzīvotāju, kas ir pat mazāks apmērs nekā Ņujorkas Kvīnsas rajonā, nevar uzskatīt par ticamu eksperimenta pierādījumu tam, kā ir jārīkojas daudz lielākām un sarežģītākām ekonomikām.
«Pieņemu, ka šāds viedoklis pašlaik ir samērā izplatīts, it īpaši to ekonomistu vidū, kuri neticēja Latvijas spējai pārvarēt smago finanšu un ekonomisko krīzi un vēl pirms trim gadiem vienā balsī prognozēja, ka Latvijas ekonomika sabruks un latu vajadzēs devalvēt. Tomēr mēs latu nedevalvējām, izvēlējāmies iet savu ceļu, un patlaban Latvija ir nostājusies uz stabilas izaugsmes ceļa, tās ekonomikai pieaugot jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas.
No ekonomiskās krīzes vissmagāk skartās valsts pašlaik esam kļuvuši par Eiropas visstraujāk augošo ekonomiku,»
uzsvēra Dombrovskis.
Latvija nav unikāla ar saviem risinājumiem
Viņš atzina, ka Latvija nav unikāla ar saviem risinājumiem, bet gan ar spēju šos risinājumus īstenot ļoti saspiestos termiņos. «Ja paskatāmies, tad daudz lielākas ekonomikas, tādas kā Spānija, Grieķija, Īrija, īsteno identiskus konsolidācijas pasākumus kā Latvija, jāatzīst gan, ka ar mainīgām sekmēm. Latvijas pieredze rāda, ka ir jābūt stingrai politiskai nostājai attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Atcerēsimies, ka SVF sākotnēji stingri pastāvēja uz lata devalvāciju, tomēr Latvijas stingrā nostāja lata aizsardzībai izrādījās pareizais risinājums. Latvija ir izdarījusi to, ko daudzas valstis nav spējušas un varbūt arī nespēs, bet dzīvot pāri saviem līdzekļiem nav ieteicams ne Kvīnsas pašvaldībai, ne Ķīnas valdībai,» norādīja Dombrovskis.
Premjers atgādināja, ka pirms krīzes daudzas valstis ļāvās bezrūpīgai fiskālai politikai. Tādēļ tagad budžetu konsolidācija finanšu tirgiem dod signālu, ka valstis ir gatavas sakārtot savu saimniecību. Ir gan arī pretējais viedoklis, kas saka, ka budžeta deficīta samazināšana žņaudz jau tā vājo ekonomikas attīstību. «Tomēr jāsaprot, ka pretējā gadījumā saglabājas liela nenoteiktība, finanšu tirgiem nav skaidrs, kad un kā valsts beidzot sakārtos savas finanses, un Grieķijas piemērs rāda, ka šādos apstākļos par izaugsmi nav ne runas, valsts stagnē un gaismu tuneļa galā tā arī neredz,» uzsvēra Dombrovskis.
Viņš arī atgādināja, ka fiskāli konservatīvas valstis, kādas bija Igaunija un Polija, krīzi izjuta daudz mazāk nekā citas. Savukārt Latvija ar savu «gāzi grīdā» politiku piederēja tieši pie šīs otras valstu kategorijas.
Latvijas premjers arī apliecināja, ka finanšu tirgu uzticību pazaudēt var ļoti ātri, bet atgūt ir grūti.
Turklāt tirgus apmānīt praktiski nav iespējams, jo tie ļoti uzmanīgi seko valstu pieņemtajiem lēmumiem un attīstībai. «Paskatieties, kas ir noticis ar valstīm, kuras nespēj tikt galā ar savām finansēm,» minēja Dombrovskis un piebilda, ka tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Latvija turpinātu sākto ceļu, tostarp Saeimā ir jāpieņem fiskālās disciplīnas likums.
Nebija pārliecības
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs klāstīja, ka Latvijā, pārvarot krīzi, uzsvars tika likts uz ātru rīcību, solidaritāti un kopēju darbību. Turklāt, ja šādi secinājumi būtu skaidri jau 2008.gadā, Latvija savā darbībā būtu daudz pārliecinātāka. «Vēl 2010.gadā, lai gan zinājām, ka speram pareizos soļus, mēs nebijām īsti pārliecināti, ka šādi ir jārīkojas,» atzina Latvijas Bankas vadītājs.
«Mēs visi redzam, ka ir diskusijas – drukāt naudu vai ne, konsolidēt budžetus vai ne –, un tikai vēsture parādīs, kam bija taisnība
un kuri soļi ir pareizie katrai valstij,» sacīja Rimšēvičs.
Baltijas valstis ir atguvušās ātri
Savukārt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ekonomikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Hanss Joahims Klekerss (Hans Joachim Klockers) norādīja, ka starp Baltijas valstīm un eiro zonas valstīm ir redzamas līdzības un tās balstās neilgtspējīgā attīstībā, taču Baltijas valstis pašlaik ir atguvušās ļoti ātri.
Viņš atgādināja, ka
eiro zonas valstīs, kurās pašlaik ir redzamas lielākās problēmas, pirms krīzes bija redzams pārmēru liels darbaspēka izmaksu pieaugums,
šīs valstis zaudēja konkurētspēju, un produktivitātes līmenis bija ļoti zems. Līdzīga situācija bija vērojama arī valstu finansēs. Savukārt uzplaukuma laikā gūtie ienākumi, piemēram, no nekustamā īpašuma tirgus, netika pareizi izmantoti, kā dēļ krīze bija īpaši dziļa. Turklāt problēmas pārcēlās no valsts uz valsti.
«Krīze vēl nav pilnībā pārvarēta,» uzsvēra Klekerss un piebilda, ka ir skaidrs – problēmu novēršanai nebija veltīta pietiekama uzmanība, fiskālo politiku uzraudzība nebija pietiekama, bet finanšu tirgi labajos laikos neievēroja disciplīnu.
ECB pārstāvis arī norādīja, ka svarīgākās lietas, kas eiro zonā jārisina, ir darba tirgus elastības paaugstināšana, jāveicina nodarbinātība, uzmanīgi jāskatās uz algu indeksāciju, kā arī jāsamazina aizsargāto nozaru aizsardzības līmenis. Ļoti svarīga ir arī kopējā produktivitātes paaugstināšana, tostarp stiprinot inovācijas.
Klekerss arī atzina, ka gan Baltijas valstis, gan vairākas eiro zonas valstis krīzes laikā piedzīvoja V veida iekšzemes kopprodukta līknes attīstību, taču Baltijas valstīs tas bija ļoti izteikti, jo kritums bija straujš un tikpat strauji sekoja izaugsme, bet daudzās Eiropas valstīs tas ir noticis un joprojām notiek daudz neizteiksmīgāk, un tajā liela nozīme ir bijusi Baltijas valstu rīcības ātrumam. Viņš uzsvēra, ka, piemēram, Portugālē un Grieķijā algu korekcijas ekonomikā tika veiktas pārāk vēlu. Tādēļ arī
valstu ārējā bilance liecina – Baltijā recesija bija dziļāka, bet atgūšanās ātrāka.
Jau vēstīts, ka piektdien Rīgā notiek Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konference, kuras tēma šogad ir «Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē – vai Baltijas pieredze der citiem?».
