Pastāv risks, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana tikai Eiropas Savienībā (ES) varētu veicināt kapitāla aizplūšanu no ES uz jurisdikcijām, kurās šāds nodoklis netiek uzlikts, par šādu Finanšu ministrijas (FM) nostāju informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
FM: Finanšu darījumu nodoklis tikai ES veicinās kapitāla aizplūšanu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija atzīst dalībvalstu, kas to vēlas, tiesības virzīties uz priekšu ar finanšu darījumu nodokli. Latvija arī vērtēs priekšlikumu par ciešāku sadarbību jautājumā par finanšu darījumu nodokli, ko ierosinājušas vairākas dalībvalstis, kad tas tiks prezentēts.
Lai arī kopumā FM pozitīvi vērtē diskusijas par finanšu sektora iesaisti finanšu krīzes seku pārvarēšanā un nodokļu sloga pārnesi no mazturīgākās sabiedrības daļas uz turīgāko daļu, Latvijas nostāja par finanšu darījumu nodokli līdz šim ir bijusi piesardzīga.
Visi centieni finanšu tirgus un tā dalībnieku, produktu un pakalpojumu regulējuma sakārtošanai jāskata kompleksi, kāpinot ES finanšu tirgu un to dalībnieku konkurētspēju globāli un arī ES, kā arī nodrošinot adekvāta finansējuma pieejamību reālās ekonomikas vajadzībām, norāda FM.
Latvija jau ir ieviesusi finanšu stabilitātes nodevu un uzskata, ka tās ieviešana ir jāvērtē kopā ar nodokļu uzlikšanu finanšu sektoram. Tas ir, arī ES līmenī finanšu sektora nodokļu jautājums ir jāskata kopā ar banku nodevu jautājumu.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) jau jūnijā mēģināja panākt finanšu transakcijas nodokļa ieviešanu, taču nesaņēma pietiekamu dalībvalstu atbalstu. Īpaši aktīvi pret to iestājās Lielbritānija, kas pauda uztraukumu par nelabvēlīgo ietekmi, kādu jaunais nodoklis atstātu uz Londonas Sitiju.
Nodokļa atbalstītāji apgalvo, ka tā mērķis esot novērst tās tirgus pārmērības, kas 2008.gadā noveda pie pasaules finanšu krīzes.
Paredzēts, ka ar 0,1% lielu nodokli tiks aplikti visu akciju un paju pārdošanas darījumi, bet pārējās finanšu transakcijas iecerēts aplikt ar 0,01% nodokli, kas, pēc EK aplēsēm, došot miljardiem eiro lielus ieņēmumus.
9.oktobrī ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta paziņoja, ka 11 eirozonas dalībvalstis paudušas atbalstu finanšu transakciju nodoklim, tādējādi nodrošinot šī pretrunīgi vērtētā projekta turpmāku virzību.
FM informēja, ka Dānijas prezidentūras laikā par finanšu darījumu nodokli notika gan tehniskas ekspertu, gan politiska līmeņa diskusijas, taču vienošanos starp visām 27 ES dalībvalstīm par EK priekšlikumu, kura pieņemšanai nepieciešama vienprātība, panākt neizdevās. Kipras prezidentūras laikā pēc dalībvalstu viedokļu apmaiņas šā gada 22.jūnija Ekonomikas un finanšu padomē tika secināts, ka arī tuvākā nākotnē visu dalībvalstu vienošanās šajā jautājumā nebūs iespējama.
Vairākas dalībvalstis izteikušas vēlmi turpināt darbu pie finanšu darījumu nodokļa ciešākā sadarbībā. Kipras prezidentūras laikā tās iesniegs formālu pieprasījumu EK, precizējot sadarbības jomu un mērķus. Balstoties uz šo pieprasījumu, EK sagatavos priekšlikumu, uz kā pamata padome lems par atļaujas piešķiršanu ciešākas sadarbības procedūras sākšanai. 9.oktobra Ekonomikas un finanšu padomē izteikts atbalsts no 11 ES dalībvalstu puses, līdz ar to process var tikt sākts.