Arī kolektīvās iepirkšanās portāliem ir bijusi zināma ietekme uz tūrisma industrijas attīstību, atvedot uz Latviju ievērojamu skaitu tūristu no kaimiņvalstīm un palielinot viesnīcu noslogotību, norāda portālu «CityLife.lv» un «Cherry.lv» pārstāve Ance Rancāne.
Kolektīvās iepirkšanās portāli veicinot tūrismu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nozares pārstāvji atzina, ka kolektīvās iepirkšanās portālu nozīme tūrismā tiek vērtēta negatīvi. Tika norādīts, ka piedāvājumos tiek norādīta ļoti zema cena, bet galamērķī jāsastopas ar dažādām nepilnībām.
Savukārt Rancāne šodien izplatītajā paziņojumā norāda, ka kopš 2011.gada sākuma portālos «CityLife.lv» un «Cherry.lv» vien pārdots vairāk nekā 19 000 ceļazīmju uz galamērķiem Latvijā un ārpus valsts robežām. Apmēram 10% devušies tūrisma braucienos tepat Latvijā, 70% apmeklējuši kaimiņvalstis un 20% devušies tālākos ceļojumos uz dažādām Eiropas valstīm. Turklāt portāli palielinājuši Latvijas viesnīcu noslogotību par gandrīz 40 000 cilvēku.
Portāli atzīst, ka 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, tūrisma industrija pieredzējusi neapšaubāmu pieaugumu - saskaņā ar statistikas datiem par gandrīz 10% palielinājies ieceļojušo tūristu skaits, par 7% palielinājies to cilvēkus skaits, kas dodas no Latvijas uz ārvalstīm, kā arī par 13% paaugstinājusies noslogotība Latvijas naktsmītnēs. Kaut arī šādu pieaugumu veido vairāku apstākļu kopums, zināma ietekme uz tūrisma industrijas attīstību bijusi arī kolektīvās iepirkšanās portāliem, uzskata portālu pārstāvji. Kopumā kolektīvās iepirkšanās portālu klienti veido apmēram 30% no viesnīcās apkalpoto nakšņotāju skaita pieauguma.
Kolektīvās iepirkšanās portālos «CityLife.lv» un «Cherry.lv», kā arī to saistītajos portālos citās Baltijas valstīs nakšņošanu kādā no Latvijas naktsmītnēm iegādājušies gandrīz 25 000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 9000 Igaunijas un gandrīz 6000 Lietuvas tūristu. Kopumā pircēju skaits, kas iegādājušies naktsmītnes kādā no lielākajiem kolektīvās iepirkšanās portāliem, veido 2% no visiem Latvijas viesnīcās apkalpotajiem klientiem kopš 2011.gada sākuma, norādīts paziņojumā.
Tajā arī teikts, ka ar kampaņām kolektīvās iepirkšanās portālos iespējams atrisināt būtisku industrijas problēmu - naktsmītnēm ir iespēja aizpildīt tukšos numuriņus arī laikā, kad citkārt nakšņotāju ir maz, tās kalpo arī kā spēcīgs impulss tūristiem no kaimiņvalstīm apmeklēt Latviju. «Viesnīcu apmeklētāji neapšaubāmi sniedz artavu ekonomikā, jo īpaši - restorānu un citu tūrisma pakalpojumu sfērās,» teikts paziņojumā.
Tajā tiek citēta arī tūrisma aģentūras «Travel RSP» direktore Aija Andersone, kura, skaidrojot zemo cenu iespējamību, skaidro, ka tūrisma kompānijām organizēto ceļojumu cenās ir jāiekļauj izmaksa par iespējami tukšajām vietām. Savukārt, ja akcija notiek kolektīvās iepirkšanās portālā, brauciens notiek tikai tad, ja tiek nopirkts noteiktais ceļazīmju skaits. Turklāt arī viesnīcas piedāvā pievilcīgākas cenas, ja tiek garantēts konkrētu nakšņotāju daudzums.
Jau ziņots, ka «Nozare.lv» diskusijā piedalījās «Tez tour Latvia» valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs, «Vanilla travel» valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca, «Latvia Tours» Korporatīvo klientu nodaļas vadītāja Karina Bezzubova, «Lauku ceļotāja» prezidente Asnāte Ziemele, «Relaks tūres» valdes locekle Evita Grāvīte un «Novatours» valdes loceklis Leonīds Močeņovs.
«Tas ir vienkārši briesmīgi. Tas ir vienkārši vājprātīgi. Uz šiem portāliem esmu drausmīgi nikna. Visu laiku esam turējušies tam pretī. Ja redzu, ka autobusu tūrismā Horvātiju pārdod par 154 latiem, mati ceļas stāvus. Esam piesēdušies un mēģinājuši sarēķināt, kā iespējams dabūt ārā tādu cenu,» sašutumu diskusijā pauda Grāvīte.
«Cilvēki, protams, tādus piedāvājumus pērk. Un pērk labi. Tomēr piepeši cilvēks nonāk galamērķī un saprot, ka apartamenti ir astoņvietīgi, ka tur nav iespējams tikt pie ēst gatavošanas, ka vīrieši un sievietes tiek salikti kopā. Turklāt uz vietas ir jāpiemaksā par vienu ekskursiju, otru, un rezultātā piedāvātā summa kāpj.
Šie cilvēki atbrauc mājās, ir ļoti dusmīgi. Taču kas notiek pēc tam? Nākamajā gadā viņi ierodas »Balttour« izstādē un pauž sašutumu par cenām, jo pērn taču ceļojums nopirkts divkārt lētāk. To, ka ceļojums bija slikts, pat drausmīgs, cilvēki vairs neatceras, galvenais ir cena,» skaidroja Grāvīte.
Paļgovs norādīja, ka tas esot tūrisma biznesa trūkums, ka tajā neesot nekādas regulācijas un licencēšanas. «Valsts varētu nevis kaut kā teorētiski censties atbalstīt uzņēmumus, bet tiešām veikt šo kontroles funkciju. Gan attiecībā uz darbību, gan reklāmām, jo citādi iznāk, ka cilvēki tiek reāli krāpti,» uzsver Kavaca. Vienlaikus diskusijas dalībnieki nesaskata problēmas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aktivitāti. Savukārt Paļgovs akcentēja, ka kolektīvās iepirkšanās portāli pēc divām trim sezonām vairs vispār nebūšot aktuāli.