Bieži vien vecāki ir vainīgi pie tā, ka bērni mācību virzienu un profesiju izvēlas stereotipiski, uzskata Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Jaunzeme: vecāki vainīgi bērnu stereotipiskā profesiju izvēlē (137)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šonedēļ ministrija nāca klajā ar pētījumu par jauniešu bezdarbnieku portretu, kurā secināts, ka skolās būtu nepieciešami karjeras konsultanti. Tagad tādus algo tikai Nodarbinātības valsts aģentūra, kad cilvēks jau nokļuvis bezdarbnieku rindās.
Jaunzeme atzina, ka karjeras konsultanti varētu palīdzēt bērnam stāties pretī vecāku iecerēm attiecībā uz bērna profesijas izvēli.
«Mums vispār gadiem ir bijušas tikai divas profesijas – ekonomists un jurists, arī politologs. Domāju, ka vecāki pie tā ir vainīgi. Es kā māte varu pateikt, ka pie tā ir vainīgi vecāki. Mums ir savi stereotipi, kā mans bērns ies tur un tur, jo, piemēram, mēs jau piecās paaudzēs esam juristi,» pastāstīja Jaunzeme, kura uzskata, ka viens no šādu situāciju risinājumiem ir saruna ar speciālistu par studiju virziena izvēli.
«Ir pamatvērtības, kas nemainās. Viena no tām ir izglītība, bet otrs – kā cilvēku profesionāli orientē, vai tas ir viņa interesēs vai tas ir vecāku interesēs. Nekas radikāls jau tautsaimniecībā nemainās. Ja pamatorientācija ir humanitārās zinātnes, visu cieņu tām, mēs neko citu nevaram izdarīt. Ja bērnam padodas un viņš grib rasēt, grib būt inženieris, bet viņam tajā brīdī dažādu apstākļu dēļ saka – nē, tu darīsi kaut ko citu, vienkārši viņam atņem iespēju attīstīt talantu. Tam nav sakara ar valsts tālejošiem plāniem, tas ir par manu izvēli,» sprieda Jaunzeme.
Jauniešu bezdarba problēmai uzmanību pievērsusi Eiropas Komisija, kas par mērķi izvirzījusi nodrošināt, ka katrs jaunietis pēc skolas beigšanas būtu nodarbināts augstskolā, praksē vai darbavietā.
Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēts 15 791 bezdarbnieks vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Statistika liecina, ka 71% jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis, 21% ir ar profesionālo izglītību, bet 7% – ar augstāko izglītību. 23% ir ilgstošie bezdarbnieki. Vismaz 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi, bieži mazkvalificētās profesijās.
Galvenās profesijas, kurās iepriekš strādājuši jaunieši, ir speciālisti, piemēram, klientu apkalpošanas jomā, loģistikā, kā arī ekonomisti, administratori, skolotāji, uzņēmējdarbības speciālisti, grāmatveži.