Intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) bija lakonisks un sacīja, valdība jau iepriekš bija rēķinājusies, ka privātais akcionārs «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) nespēs nodrošināt iepriekš solīto finansējuma daļu, tāpēc valdība uzdeva kredītu izsniegt.

«Aviokompānijai tagad ir atvērta kredītlīnija un aizdotā nauda valsts budžetā būs jāatdod atpakaļ. Citas investīcijas aviokompānijā neplānojam ieguldīt, jo tagad tai ir jāstrādā pie attīstības plāna, kā arī Satiksmes ministrijai jāturpina strādāt pie potenciālo investoru piesaistes,» sacīja premjers.

Jau ziņots, ka «airBaltic» no Valsts kases līdzekļiem vēl ir nepieciešams aizdevums 25 miljonu latu apmērā, kura piešķiršanu lidsabiedrība jau ir lūgusi un gatavo nepieciešamos dokumentus, vakar apliecināja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka privātais akcionārs «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) tā arī nav nodrošinājis iepriekš solīto finansējuma daļu, kurš nepieciešams lidsabiedrības darbības nodrošināšanai. Visi ieguldījuma veikšanas termiņi jau ir pagājuši un paralēli tiesā iesniegts atkārtots pieteikums par BAS maksātnespēju.

Līdz šim BAS savu pozīciju ne Satiksmes ministrijai, ne plašākai sabiedrībai par pamatkapitāla palielināšanu nav skaidrojis.

Jautājums par aizdevumu lidsabiedrībai patlaban tiek juridiski formēts un varētu tik pieņemts pāris nedēļu laikā.

Pērnā gada decembrī vadība jau ir lēmusi par 16 miljonu latu un 41,6 miljonu latu ieguldīšanu lidsabiedrībā un, ja privātais akcionārs savu ieguldījumu - ap 41 miljonu latu - neveiks, «airBaltic» būs pieejams arī 25,4 miljonu latu aizņēmums no Valsts kases, kurš vēlāk būtu jāatdod.

Marta sākumā valdība arī skatīs lidsabiedrības biznesa plānu, kurā viens no jautājumiem būs arī flotes atjaunošana.

Matīss apstiprināja, ka patlaban esot saņemti piedāvājumi gan no kompānijas «Airbus», gan «Boeing», kuri nu tiekot intensīvi vērtēti.

Jau ziņots, ka biznesa plānu kopumā veido trīs segmenti. Izmaksu samazinājums, ko sauc «airBaltic reshape», ieņēmumu palielināšanas modulis, lai uzlabotu pārdošanas rādītājus, un Eiropas Savienības (ES) kritēriju un struktūru kopums, kas jāizpilda, lai to ES līmenī uztvertu kā biznesa plānu, iepriekš Nozare.lv skaidroja «airBaltic» vadītājs Martins Gauss.

«Biznesa plāns tiek veidots pieciem gadiem, taču taupības programma ir īsāka - maksimums, divi trīs gadi. Turklāt lielākā pasākumu daļa tiks realizētā pirmajos 18 mēnešos - galvenokārt attiecībā uz floti, kā arī pārdošanas izmaksām,» stāsta Gauss.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas «airBaltic» piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.

«airBaltic» ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. «airBaltic» flotē ir 34 lidmašīnas: sešas «Boeing 737-500», astoņas «Boeing 737-300», divas «Boeing 757-200», desmit «Fokker 50» un astoņas «Bombardier Q400Next Gen».

«airBaltic» veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.

«airBaltic» konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» informācija. Savukārt provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā «airBaltic» strādājis ar vairāk nekā 60 miljonu latu zaudējumiem un 204 miljonu latu apgrozījumu.