«Es ļoti vēlos, lai tiktu uzrakstīts dokuments, kurš būtu saprotams arī uzņēmējiem, un lai mēs kā valsts kopumā un katrs indivīds atsevišķi spētu nopelnīt vairāk,» uzsvēra Krieviņš.

Viņš klāstīja, ka līdz maijam ir jābūt skaidrām NAP prioritātēm un jāizveido arī speciālas darba grupas. «Diskusijai būtu jābeidzas februāra beigās vai marta pašā sākumā. Tas ir tā iemesla dēļ, ka no marta līdz maijam ir jāizveido trīs darba grupas vai arī četras, ja ministri nolems, ka prioritātes būs četras,» teica Krieviņš.

«Maijā beidzās rīcības virzienu un konkrēto pasākumu izstrāde, to sasaiste ar termiņiem, budžetiem un reģioniem. Nedaudz tas vēl tiek pieslīpēts, un līdz Jāņiem NAP pirmo redakciju varētu apstiprināt valdībā. Pēc Jāņiem jau tiks veikts stratēģiskas ietekmes uz vidi novērtējums un publiskā šā plāna apspriešana. Balstoties uz abiem rezultātiem, aptuveni septembra vidū vai beigās NAP galīgajai versijai jau jābūt Ministru kabinetā, un pēc akcepta tas tiek nosūtīts Saeimai,» paskaidroja PKC vadītājs.

«Ir liela cerība, ka Saeima pietiekami ātri, vēlākais, līdz decembrim to apstiprinās,» prognozēja Krieviņš.

Plāns saistīts ar ES budžetu

Viņš norādīja, ka galvenais uzdevumus ir izdarīt visu maksimāli ātri, jo tas ir saistīts ar diskusijām par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu.

Krieviņš uzsvēra, ka NAP ir jābūt maksimāli koncentrētām prioritātēm. «Es esmu par maksimāli koncentrētu skaitu. Es, protams, neraudāšu, ja prioritātes būs tomēr četras, un diez vai raudāšu, ja tādas būs piecas. Taču es ļoti negribētu piedzīvot tādu situāciju, ko atceros vēl no 2007.gada, ka Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministriju izstrādāja Latvijas vidēja termiņa prioritātes – iesākumā tika identificētas septiņas prioritātes un vēlāk, pēc ziņojuma Ministru kabinetā, prioritātes jau bija astoņpadsmit. Tika nosauktas lielā mērā pilnīgi visas nozares kā prioritārās. Mums ir jāsaprot, ka daudz naudas nav un tad vai nu mēs vienojamies par naudas koncentrēšanu noteiktām prioritātēm, kas patiešām ir prioritātes, vai arī atzīstam savu bezspēcību un nespēju vienoties,» sacīja PKC vadītājs.

Viņš solīja, ka darīs visu, lai diskusija nepārvērstos par 18 prioritātēm. «Protams, ja tas tiks izdarīts, tad man būs jāapsver arī iespēja, visticamāk, atteikties no šā amata,»  piebilda Krieviņš.

«Līdz šim vienmēr starp valsts institūcijām ir bijusi savstarpēja ņemšanās, kam tika veltīts ļoti daudz laika un enerģijas. Tas ir bijis arī viens no iemesliem, kāpēc mums ir arī daudzi nekvalitatīvi dažādi attīstības plāni. Visu laiku ir bijusi nenoteiktība. Tagad ir pieņemts lēmums izveidot sava veida domnīcu, kurā mēģinām koncentrēt resursus. Nu tad mēģinām izmantot šo iespēju,» teica Krieviņš.

LASI TVNET: Pārresoru koordinācijas centru vadīs Mārtiņš Krieviņš

Valdība pērn 19.oktobrī atbalstīja PKC izveidi. Centra vadītāja amatā tika iecelts Krieviņš, un šos pienākumus viņš sāka pildīt 9.janvārī.

PKC darbojas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tā uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.