«Viens no mūsu politiskajiem mērķiem ir cīnīties par to, lai Latvijā tiktu ieviests šāds »atstāto atslēgu princips«, kas darbojas ļoti daudzās pasaules valstīs, bet Latvijā nedz likumdošanā, nedz praksē nav nostiprinājies. Atsevišķas bankas to piedāvā kā pakalpojumu, tomēr kopumā tas nerisina jautājumu pēc būtības,» izteicies neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.

Šobrīd Latvijā iedzīvotāji, pat atdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, arvien var būt bankām parādā. «»Atstāto atslēgu princips« Latvijā bija jāievieš jau no banku sistēmas attīstības pirmsākumiem. Tādējādi tiktu disciplinētas gan bankas, gan kredītņēmēji. Tieši šī principa iztrūkums lielā mērā veicināja neapdomīgo kreditēšanas bumu Latvijā,» uzskata deputāts.

Atbildīgie negrib steigties

Ņemot vērā šī jautājuma būtisko ietekmi uz Latvija tautsaimniecību kopumā, šī ideja tikusi pārrunāta arī ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem Mārtiņu Bičevski un Gunti Beļavski. Asociācijas pārstāvji neiebilstot pret šo ideju kopumā, tomēr uzsver, ka ar šo lēmumu nedrīkst sasteigt - «atstāto atslēgu princips» Latvijā esot ieviešams un akceptējams, tomēr tam esot jānotiek pakāpeniski. Bankas «Citadele» valdes loceklis Beļavskis informējis, ka bankām esot nepieciešams pārejas periods, lai sagatavotos šāda principa un noteikumu ieviešanai Latvijā, jo tas būtiski mainīs kreditēšanas apstākļus un tirgu.

«Jāpiekrīt, ka pārejas periods ir vajadzīgs, lai sagatavotu banku sistēmu jauniem apstākļiem, taču tas nevar ievilkties. Būtiski, ka pirmo reizi ar banku pārstāvjiem ir izdevies konstruktīvs dialogs, jo līdz šim viņi noraidīja idejas par »atstātās atslēgas principa« ieviešanu Latvijā. Jau tuvākajā laikā runāsim ar koalīcijas partneriem, lai Latvijā beidzot nospraustu konkrētu termiņu, kad varētu pāriet uz šādu sistēmu, kas aizsargātu iedzīvotāju intereses,» uzsvēra Valainis.

Sarunu ietvaros Komercbanku asociācijas pārstāvji atzina arī savu līdzatbildību kreditēšanas bumā, un ir gatavas sadarboties. «Tas ir nozīmīgs signāls, kas liecina, ka varam kopīgi meklēt risinājumus dažādiem problēmu jautājumiem,» uzsvēris deputāts.

Īpašumam jābūt bez komunālajiem parādiem

Olšteina grupa uzsver, ka Banku asociācija tikšanās laikā ar neatkarīgo deputātu grupas pārstāvjiem neiebilda arī pret šobrīd plaši izskanējušo ideju par iecerētajām izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļiem Zemesgrāmatā nevarēs piereģistrēt jaunus īpašniekus, kamēr nav nomaksāts komunālo pakalpojumu parāds.

Plānots, ka pirms izmaiņu reģistrācijām Zemesgrāmatā īpašniekam būs jāiesniedz pārvaldnieka izziņa par komunālo parādu neesamību. Šobrīd bieži ir gadījumi, kad dzīvoklis tiek pārdots, komunālie parādi paliek nenomaksāti, un tos netieši segt nākas pārējiem nama iedzīvotājiem, kas apzinīgi maksājuši savus komunālos maksājumus.

«Darbs pie šīs idejas ir tikai sācies, un Mājokļu apakškomisijā plānots iztirzāt vēl virkni citu iniciatīvu, lai atvieglotu un uzlabotu šobrīd smago situāciju komunālo maksājumu jomā,» uzsvēra Valainis.

Ideja Latvijā ieviest «atstāto atslēgu principu» nav jauna - tā jau ir tikusi piedāvāta, bet politiķi nav spējuši vienoties ar bankām un piekāpušies to lobijam.