«Tāpat gan augstākas bāzes, gan lēnākas pasaules ekonomikas attīstības dēļ vairs nav sagaidāms tik straujš industriālo objektu būvniecības kāpums, taču būvatļauju statistika liecina, ka augšupeja šajā sektorā joprojām būs visai spēcīga,» prognozē Strautiņš.

2010.gadā būvatļauju izsniegšana šāda tipa ēkām plānoto kvadrātmetru izteiksmē auga par 80%, bet 2011.gadā kāpums bija 55%, lielā mērā gan pirmā ceturkšņa rezultātu dēļ, pārējos ceturkšņos gada pieauguma temps svārstījās ap 30%, skaidroja Strautiņš.

«Pamazām apgriezienus uzņem privātmāju būvniecība, un tālākā nākotnē tā varētu kļūt par vienu no galvenajiem nozares virzītājiem, bet patlaban tā veido vien nedaudz vairāk par 1% no kopējā būvniecības apjoma. Jājautā gan, vai šo īpatsvaru mākslīgi nesamazina ēnu ekonomika,» sacīja Strautiņš.

Būvniecības nozare pēc galvu reibinošā krituma no 2008.gada vidus līdz 2010.gada sākumam vienu gadu nogulēja bedres dibenā, taču 2011.gada otrajā ceturksnī sāka strauji atkopties, skaidroja Strautiņš.

«Izrādās, ka trešā ceturkšņa spožo gada pieauguma rādītāju (19,6%) ir bijis iespējams vēl uzlabot, un ceturtajā ceturksnī būvniecība ir augusi pat par 25,9%, tādējādi visdrīzāk kļūstot par straujāk augošo ekonomikas nozari, kas nevainojami atbilst tās cikliskajai dabai,» norādīja Strautiņš.

Būvniecības gada pieauguma temps patlaban ir straujāks pat nekā tā saucamajos treknajos gados, uzsvēra Strautiņš, piebilstot gan, ka kāpuma temps pret iepriekšējo periodu sezonāli izlīdzinātajos datos ir samazinājies - ceturtajā ceturksnī tas bija 4%, kamēr trešajā ceturksnī - 15%, bet otrajā ceturksnī - 10%.

Gada pieauguma tempam ir palīdzējis kāpt bāzes efekts - 2010.gada beigās būvniecība ceturkšņa griezumā saruka par 2%, skaidroja Strautiņš. Par spīti straujajam atkopšanās tempam, būvniecības apjoms ir atgriezies vien 2002.gada beigu līmenī, jo kritums krīzes laikā šajā nozarē bija visdziļākais.

«Ēku būvniecības indekss ir aizķepurojies līdz 2000.gada rādītājam, kamēr inženierbūves top līdzīgā apjomā kā 2005.gadā. Joprojām ierobežotās iespējas Latvijā atspoguļojas straujā būvniecības pakalpojumu eksporta kāpumā, tas pērn kopumā bija 77,1 miljons latu jeb par 76% vairāk nekā 2010.gadā un pat 4,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā,» norādīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka no būvniecības apakšnozarēm tieši rūpniecības objektu un ceļu būvniecība aug visstraujāk, vienu pērn virzīja ekonomikas strukturālo izmaiņu virzītais tirgus pieprasījums, otru - valsts infrastruktūras programmas. 2011.gada ceturtajā ceturksnī abu pieauguma temps ir līdzīgs (attiecīgi 66,2% un 72,7%), bet 2011.gadā kopumā pārliecinoši visstraujāk ir augusi industriālo ēku celtniecība - par 66,9%.

«Tas labi saskan ar vērojamajām izmaiņām ekonomikas struktūrā, kurā apstrādes rūpniecība ir atjaunojusi īpatsvaru, kāds tai bija 2000.gadu sākuma sabalansētās izaugsmes periodā. Te jāatzīmē, ka īpaši strauji - trīskārt - augusi lauku saimniecību nedzīvojamo ēku būvniecība, kas atspoguļo investīciju bumu lauksaimniecībā, jo īpaši piena lopkopībā,» skaidroja Strautiņš.

Jau ziņots, ka 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājies par 12,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pērn palielinājies par 14,7%, inženierbūvju būvniecības - par 10,6%.