Neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi un citu izejvielu cenu samazināšanos, naftas cenas ir saglabājušās augstas. Kopš pērnā oktobra «Brent» jēlnaftas cena ir svārstījusies desmit dolāru intervālā - 105 līdz 115 ASV dolāri (55,7 līdz 61 lats) par barelu.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes turpināšanās un daudzās valstīs novērojamā ražošanas noskaņojuma stabilizēšanās ir palīdzējusi uzturēt augsto naftas cenu līmeni. Tomēr liela nozīme patlaban ir ģeopolitiskajiem riskiem, jo īpaši nozīmīgajās naftas ieguvējvalstīs - Irānā, Irākā un Nigērijā. Cenas netieši atspoguļo arī notikumus Sīrijā.

Tajā pašā laikā ir pieaugušas ražošanas jaudas Irākā, Lībijā, Brazīlijā un Ziemeļamerikā, kas ir potenciāls zemākām naftas cenām. Tomēr saspīlējums Tuvajos Austrumos un Lībijā kavē investīcijas. Būtisks faktors ir Saūda Arābijas motivācija saglabāt naftas cenas virs 100 ASV dolāriem (53 latiem) par barelu. Valsts īsteno fiskālo stimulu pasākumus, cita starpā, lai mazinātu nemieru izcelšanos risku.

«Brent» naftas vidējā cenas šogad varētu pakāpties līdz 115 ASV dolāriem (61 latam) par barelu. Lielākie naftas cenas riski galvenokārt ir saistīti ar spriedzi ap Irānas iespējamo kodolprogrammu un Hormuzas šauruma blokādi. Tālākā notikumu eskalācijas rezultātā naftas cenas var pārsniegt vēsturisko 150 ASV dolāru (79,5 latu) par barelu līmeni.

Irāna ir arī svarīgs naftas ražotājs, kas veido 4%-5% no pasaules produkcijas. Situācija patlaban ir īpaši jutīga, jo pasaules naftas krājumi pērnā gada laikā ir samazinājušies un ir salīdzinoši nelieli.

Jau ziņots, ka pirmdien, 13.februārī, Londonas «Brent» jēlnaftas cena, tirdzniecībai noslēdzoties, bija pieaugusi par 0,62 dolāriem un veidoja 117,93 dolārus (62,22 latus) par barelu.