Izaugsme bijusi straujāka ne tikai par prognozēto pagājušā gada sākumā, bet pat labāka, nekā prognozēts vēl pērn septembrī. FM ieskatā, tas bijis iespējams, jo arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā turpinājusies strauja izaugsme un pieauguma tempi bijuši straujāki, nekā prognozēts. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni IKP audzis par 5%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem audzis par 0,8%.

«Iepriecina, ka pieauguma tempi pret iepriekšējo ceturksni ir saglabājušies pozitīvi. Tas apstiprina to, ka ceturtajā ceturksnī sagaidāmais ekonomiskās aktivitātes kritums eirozonā Latviju joprojām nav skāris. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni gada pieauguma tempi ir samazinājušies, tomēr tas jau iepriekš bija prognozēts iepriekšējā gada augstās bāzes dēļ,» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomisko izaugsmi ietekmējuši arī no 2010.gada būtiski atšķirīgie laika apstākļi. Siltās ziemas ietekmē kritums piedzīvots siltumapgādē, kā rezultātā samazinājušies gada pieauguma tempi rūpniecībā, tomēr ļoti labs ceturksnis, visticamāk, būs padevies būvniecības nozarē. Labi gada pieaugumi saglabājas arī mazumtirdzniecībā, un uzņēmēju aptaujas norāda uz stabili pozitīvām tendencēm arī pakalpojumu jomā.

Kopumā tas liecina par to, ka līdz šim prognozētā ārējās vides pasliktināšanās ietekme uz Latvijas ekonomiku vēl nav jūtama. Aktuālākie makroekonomiskie indikatori par janvāri, piemēram, iekasētie nodokļi, uzņēmēju un patērētāju aptaujas, nenorāda uz pazīmēm, ka gada pirmajos mēnešos Latvijas ekonomikā būtu sagaidāmas būtiskas izmaiņas.

Lai arī bezdarba līmenis ir nedaudz audzis, taču tas jau bija iepriekš prognozēts sezonālo faktoru ietekmē. Tomēr FM atzina, ka no negatīvās ārējās vides ietekmes Latvijas ekonomikai diez vai izdosies izvairīties. Jau 2011.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni izaugsme eirozonā, visticamāk, būs bijusi negatīva, un vismaz šā gada pirmajā pusē tā atradīsies recesijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) janvāra vidū nāca klajā ar prognozēm, kurās 2012.gadam kopumā negatīva izaugsme tiek prognozēta gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Izaugsmes perspektīvas pasliktinājuši ne tikai riski eirozonā, bet arī virknē lielo attīstības valstu, tāpēc SVF pazeminājis pasaules IKP pieauguma prognozes no 4% līdz 3,3%, bet ES - attiecīgi no +1,4% uz -0,1%.

Rezultātā virkne ekspertu Latvijā pazeminājuši arī Latvijas izaugsmes prognozes 2012.gadam, kas tagad ir intervālā no 1% līdz 2%. Pamatojoties uz šodien publicētajiem IKP rezultātiem un aktuālāko situāciju ārējā vidē, FM plāno līdz februāra beigām aktualizēt makroekonomiskās attīstības prognozes vidējam termiņam.

Gatavojot 2012.gada budžetu, FM kopprodukta izaugsmi šajā gadā prognozēja 2,5% apmērā.

Jau ziņots, ka 2011.gada ceturtajā ceturksnī IKP apjoms, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati.

IKP ietekmēja apjomu kāpums rūpniecībā par 4% un tirdzniecībā - par 9%, kā arī par 9% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi. Pieaugums turpinās arī būvniecības nozarē.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP 2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, palielinājies par 0,8%.

Precizēts un izvērsts 2011.gada ceturtā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 2012.gada 9.martā.