Vērtējot notikumus eirozonā, Gašpuitis stāstīja, ka eiro krīzei ir arī gaišā puse. Vājāks eiro krīzes situācijā nav nemaz slikts variants, jo tādējādi tiek nodrošināts Eiropas konkurētspējas pieaugums.

«Krīze ir arī likusi domāt par fiskālās sistēmas stiprināšanu, kas ir viens no pasākumiem, ko ir nepieciešams attīstīt, lai netiktu radīti formāli dokumenti, bet arī radīts efektīvs uzraudzības mehānisms,» norādīja ekonomists.

Viņš arī uzsvēra, ka daudzām valstīm eirozonas pastāvēšana sniedz būtisku ieguvumu, piemēram, Latvijai, kas ir piesaistīta eirozonas ekonomikai.

«SEB bankas» ekonomists stāstīja, ka eirozonas komercdarbības un patērētāju noskaņojuma aptaujas šā gada sākumā uzrāda optimisma pieaugumu, lai arī dati joprojām liecina par ekonomikas vājumu. Viņš arī stāstīja, ka īstermiņā uzmanība tiks fokusēta uz Grieķiju, vai tā izmantos iespēju izvairīties no maksātnespējas un paliks eirozonā.

Jau ziņots, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas krīzi Eiropas vienotās valūtas savienībā neradītu, vakar, 7.februārī, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Nēlija Krusa.

«Tā nebūtu katastrofa, ja kāda valsts pamestu eirozonu,» intervijā laikrakstam «De Volkskrant» norādīja Krusa, piebilstot, ka viņa gan neatbalsta Grieķijas atgriešanos pie drahmu lietošanas.

«Joprojām tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja kādai valstij tiek ļauts pamest vai tiek lūgts pamest [eirozonu], tad visa struktūra sabruks. Tā vienkārši nav patiesība,» sacīja Krusa.

Viņa arī kritizēja Grieķijas varasiestādes par nepietiekamas gribas izrādīšanu pūliņos atrisināt parādsaistību krīzi, laikrakstam uzsverot: «Tā jau sāk kļūt par grieķu mantru - mēs nevaram, mēs nevēlamies.»

«Nav garantiju, ka Grieķija dodas pareizajā virzienā,» norādīja EK viceprezidente, piebilstot, ka valdības līdz šim īstenotās reformas nav pilnībā sasniegušas gaidīto.

Grieķijai līdz marta vidum nepieciešams saņemt aizdevumu 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) apmērā, lai spētu izvairīties no maksātnespējas.