Jebkurš raksts par burbuļiem nebūs pilnīgs bez stāsta par tulpēm. Viss sākās 16.gadsimta vidū, kad Holandē ieveda pirmos tulpju sīpolus. Skaistie ziedi bija pieejami tikai sabiedrības visaugstākajam slānim. Tulpes dārzā liecināja, ka to īpašnieks ir nevis naudīgs, bet ārkārtīgi bagāts. Kofī-šopu tur vēl nebija, līdz ar ko grūti iedomāties, kāpēc visi izlēma, ka VIP statusu nodrošina nevis briljanti, garšvielas, zīds, bet tulpju dobe. Galu galā, kāpēc ne orhidejas vai saulespuķes?

Viena no versijām ir šāda - no sīpoliem izauga noteiktas krāsas ziedi, taču varēja parādīties arī visdažādāko nokrāsu toņi un ziedlapu forma. Ziedus piemeklēja parasta slimība. Taču tolaik tas izskatījās pēc brīnuma, par kuru bagātnieki bija gatavi maksāt lielu naudu. Ar briljantu, lai cik dārgs tas arī būtu, nevienu nepārsteigsi. Tā nu daudzi meta malā savu amatu, sāka audzēt tulpes, spekulēt, un cenas auga ģeometriskā progresijā.

Lai piesaistītu vidusslāni, tirgoņi sāka ņemt nelielu avansu skaidrā naudā, ieķīlājot pircēja īpašumu. Ir dokumentēta arī tāda cena par vienu vienīgu sīpolu: «2 vezumi kviešu, 4 vezumi rudzu, 4 treknas govis, 8 treknas cūkas, 12 treknas aitas, 2 maisi vīna, 4 mucas alus, 2 mucas sviesta, 1000 mārciņas siera, gulta, skapis ar tērpiem un sudraba kauss». Kāda leģenda stāsta par jūrnieku, kurš viena tirgoņa mājās apēda siļķi, uzkožot plauktā atrastu sīpolu. Pusdienas beidzās ar apsūdzību par īpašuma ļaunprātīgu bojāšanu īpaši lielos apmēros. Jā, dīvaini, ka toreizējie «jaunie holandieši» nerīkoja tulpju sīpolu maltītes. Acīmredzot kaut kāda mēra sajūta tomēr bija.

Eļļu ugunī pielēja tas, ka ziedi neaug cauru gadu. Bet gūt vieglu naudu gribas nepārtraukti. Rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt – tulpju sīpolu vietā sāka tirgot līgumus par to vēlāku piegādi. Tā dambju, siera un vējdzirnavu zemes dēli tirgoja cits citam papīrus un pelnīja milzu naudu, pašas tulpes nemaz neredzot.

Tieši šim faktam 1637. gadā pirmo reizi tika pievērsta uzmanība. Apdomīgākie sāka fiksēt peļņu un pamest tirgu, cenas sāka krist lavīnveidīgi. Bija nepieciešams ļoti īss laiks, lai milzu naudu zaudētu visi. Tik bēdīgi beidzās šis dārzkopības eksperiments valsts mērogā.

Pēc nepilna gadsimta Anglijā tika nodibināta «Dienvidjūru kompānija», kurai tika piešķirtas tirdzniecības monopoltiesības ar Jauno Pasauli. Tā vilināja visus, informācijas bija maz, baumu par bagātībām – daudz. No savas puses kompānijai izdevās kļūt par valsts kreditori, apmainot tās obligācijas pret savām akcijām, turklāt nevis par to nominālvērtību, bet gan biržas cenu.

Baumas par citzemju bagātībām, valdības atbalsts, preses uzkurinātā interese un, protams, spekulācijas lika akciju cenām augt pasakaini: 128 mārciņas janvārī, 175 – martā, 550 – maijā, uz 1720.gada beigām 900 un tad arī visu tūkstoti. Akciju kopējā tirgus vērtība sasniedza 500 miljonus, kas uz to brīdi piecas reizes pārsniedza visas Eiropā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu.

Īzaks Ņūtons (jā, tas pats) arī ieguldīja Dienvidjūru kompānijā dažus tūkstošus mārciņu. Noraugoties, kā īsā laikā viņa ieguldījums dubultojās, zinātnieks izteica vēsturisku frāzi: «Es varu aprēķināt debess ķermeņu kustību, nevis pūļa neprātības pakāpi» – un pārdeva. Taču burbuļa pēdējā stadijā, aizmirsis izteicienu, viņš ieguldīja akcijās naudu vēlreiz, lai pazaudētu 20 tūkstošus. Ekonomikā Ņūtona likumi, kā redzam, nedarbojas.

Beigas bija likumsakarīgas – akciju cena kritās no 1000 līdz 100 mārciņām dažu mēnešu laikā. Redzot šo katastrofu, valsts atteicās pildīt savas vienošanās par parādsaistībām un Dienvidjūru kompānija bankrotēja. Iedzīvotāji, apzinoties, ka alkatība un vēlme iedzīvoties viņiem vienmēr ir bijuši sveši jēdzieni, saprata, ka īstenībā ir krietni darbarūķi, kurus gandrīz vai ar varu izputināja saujiņa afēristu. Taisnības labad jāatzīmē, ka parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kompānijas vadība un atsevišķi valdības pārstāvji tika apsūdzēti krāpniecībā un nonāca cietumā.

Arī pagājušais gadsimts bija burbuļiem bagāts. Divdesmitajos gados ASV piedzīvoja Floridas nekustamā īpašuma bumu. Īpašumu pirka tikai tāpēc, lai pēc īsa laika to pārdotu ar milzu peļņu. Lāča pakalpojumu izdarīja kredītu pieejamība – iegādāties nekustamo īpašumu varēja, iemaksājot tikai 10%. Pēc loģiskā kraha vieglas naudas kārotāji pārslēdzās uz akcijām. Dažu gadu laikā biržas indeksi uzlidoja debesīs un noslēdzās ar Lielo Depresiju.

20.gadsimta beigās piepūtās «dotkomu» burbulis. Nebijušu popularitāti guva tās kompānijas, kuras paziņoja, ka savu biznesu turpmāk saistīs ar internetu. Ar tādiem paziņojumiem vien bieži izrādījās pietiekami, lai akciju cena uzlidotu debesīs. Turklāt popularitāti guva pat tādas kompānijas, kurām nepiederēja nekas, izņemot internetvietni «.com» un neskaidru nojausmu par turpmāko darbību.

Ko te varam mācīties? Laikam tikai to, ka jāgaida nākamais burbulis. Kā vienmēr, visi uz mirkli aizmirsīs, ka pelnīt vajag tikai ar savām rokām. Eksperti ar skaitļiem pierādīs, ka cenas aug nevis spekulatīvu, bet objektīvu iemeslu dēļ; ka šis KAUT KAS ir visiem vajadzīgs un tā apjoms uz zemeslodes ir ierobežots. (Interesanti, kas ir neierobežots)? Taču lieliski, ja šī manta būtu ēdama. Tad pēc kārtējās pārplīšanas vismaz būsim paēduši. Varbūt tāpēc tulpju sīpols nebija tas sliktākais spekulāciju objekts?

LASI TVNET: Sākotnējais publiskais piedāvājums – kas tas ir?

LASI TVNET: Mācīsimies no svešām kļūdām!

LASI TVNET: Finansiālo neatkarību jāiegūst pašam!

Par autoru

Bloga autors – Renārs Zelčs. Ieguvis izglītību ekonomikā un inženierzinātnēs. Šobrīd studē Daugavpils Universitātes ekonomikas doktorantūrā, pētniecības virzieni – finanšu tirgi, biržas, vērtspapīri. Par šīm tēmām lasa lekcijas Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) filiālē, kā arī Daugavpils universitātē. Līdztekus studijām doktorantūrā un lektora darbam nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību kopš 2006.gada Rīgas Fondu biržā un kopš 2008.gada – ASV.

Par projektu

Ja arī Jūs ar interesi sekojat līdzi notikumiem finanšu tirgos un Jums ir saistoša tirdzniecība ar finanšu instrumentiem, Renāra Zelča blogā noteikti atradīsiet ko noderīgu! Neparasts skatījums uz aktualitātēm finanšu tirgos, ieskats vēsturiskajos notikumos un to paralēles ar mūsdienām – informācija, kas paplašinās gan pieredzējušu investoru, gan arī iesācēju redzesloku! Projekts tiek īstenots sadarbībā ar DNB banku - blogā izvirzītie pieņēmumi par finanšu instrumentu tirdzniecību tiek pārbaudīti, izmantojot DNB Trade elektroniskās tirdzniecības platformas demoversiju.