119 miljonus vērtais platjoslas projekts var atstāt laukus bez mazajiem operatoriem

Laikraksts atzīmē, ka saistībā ar «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) iecerēto kopumā 119 miljonus eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus galaklientiem – lauku iedzīvotājiem.

«Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» sacījis «Baltcom» vadītājs Pēteris Šmidre.

Savukārt «Corporate Solutions» grupas vadītājs Aigars Ceruss laikrakstam minējis, lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava - Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīvesvietai, bet otrais - kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu.

«Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» atzinis LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Ceruss minējis, ka LVRTC ir sastapies ar izaicinājumu, lai viņu izbūvētā infrastruktūra darbotos rentabli, ir nepieciešams optimāls skaits savstarpēji konkurējošu telekomunikāciju uzņēmumu, bet, lai tie būtu ieinteresēti, uzņēmumiem jātiek pie pietiekami lēta maģistrālo telekomunikāciju resursiem, kurus praktiski savā īpašumā tur tikai «Lattelecom». Pēc viņa teiktā, LVRTC būtu jāpanāk, ka «Lattelecom» sniedz pakalpojumus par tirgum pievilcīgiem tarifiem, tiesa gan, tādējādi «Lattelecom» konkurētu netieši ar savu mazumtirdzniecību vai LVRTC būtu jābūvē sava infrastruktūra, kuras izmaksas, pēc ekspertu aprēķiniem, svārstītos no 30 līdz 50 miljoniem latu atkarībā no teritoriālā pārklājuma un pārraides sistēmu jaudas. Tiesa gan, paliek vēl iespēja izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru gar dzelzceļa sliedēm, kas izmaksātu ap 20–30 miljoniem latu. «Viens no risinājumiem varētu būt valstij regulēt šo tirgu un Regulatoram noteikt tarifus,» sacījis Ceruss. Otrs risinājums, pēc viņa teiktā, būtu «Lattelecom» privatizācijas gadījumā nodalīt «Lattelecom» mazumtirdzniecību no vairumtirdzniecības. Taču tas būtu jādara, realizējot «Lattelecom» privatizāciju, nevis kā īstenojot atsevišķu pasākumu.

«Šajā situācijā svarīgākais jautājums būtu par vairumtirdzniecības cenas noteikšanas mehānismu,» sacījis «Triatel» valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Taču dažādi mēģinājumi ir bijuši jau iepriekš, un tie visi parādīja, ka izdevīgāk ir veidot infrastruktūru no jauna, nekā to īrēt. «Tāpēc, manuprāt, šis vilciens ir nedaudz jau nokavēts, jo pašlaik ir izveidotas vairākas paralēlas infrastruktūras un ir tikai daži reģioni, kur nav konkurences starp nozares uzņēmumiem. Tomēr tajā pašā laikā valstij būtu jādomā, kā regulēt, piemēram, 4–5 torņu būvēšanu vienā ciematā, nevis lai visi mobilie operatori varētu draudzīgi izvietot savas iekārtas vienā tornī,» sacījis Peļņa.

Tas, ko valsts var darīt, būtu atdalīt «Lattelecom» maģistrālo infrastruktūru - kabeļu kanalizācijas, optikas maģistrāles – no klientu un pakalpojumu infrastruktūras, laikrakstam sacījusi «IZZI» valdes locekle Sandra Kraujiņa. Atdalīto infrastruktūru iespējams būtu nodot, piemēram, LVRTC un veidot atvērto tīklu, kurā uz vienlīdzīgiem noteikumiem pakalpojumus varētu sniegt visi tirgū esošie uzņēmumi.

«Savukārt »Lattelecom« ar esošo klientu bāzi tiek pārdots privātiem investoriem. Šajā situācijā valsts iegūtu gan vienreizēju ienākumu no »Lattelecom« biznesa pārdošanas, gan arī patstāvīgus ienākumus ilgtermiņā no atvērtā tīkla, kurš būtībā ir veidots par valsts līdzekļiem un ir stratēģiski nozīmīgs objekts valstī. Turklāt nenoliedzami no šādas stratēģijas iegūtu viss telekomunikāciju tirgus,» sacījusi Kraujiņa.

Arī LVRTC pozitīvi vērtē ieceri, kad «Lattelecom» maģistrālā infrastruktūra varētu tikt pievienota LVRTC. «Tas varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem,» apliecinājusi Bokta. Vienlaikus operatori akcentē, ka šādā gadījumā LVRTC nevarētu strādāt ar galaklientiem.

«Speciālo saistību apjomā var noteikt komersantam pienākumus veikt atdalītu finanšu uzskaiti, attiecināt un aprēķināt sniegtā pakalpojuma izmaksas atbilstoši Regulatora metodikai, saistības tuvināt tarifus izmaksām, piemērot vienlīdzīgu attieksmi u.c. Minētās saistības, ja tādas ir noteiktas, var nodrošināt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību visiem ieinteresētajiem komersantiem līdzvērtīgi, un to izpildi uzrauga regulators,» laikrakstam sacījis «Lattelecom» Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis.

Uz jautājumu, vai «Lattelecom» atbalstītu principu, kas paredz, ka vairumtirdzniecības tarifus diktētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), viņš atbildējis, ka tiešā veidā šāds princips neatbilst Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu regulējumam. «Ja nacionālā likumdošana to tā paredzētu, tad pret Latviju, visticamāk, tiktu uzsākta pārkāpuma procedūra, prasot to novērst. Šā brīža princips – auditēts pakalpojumu izmaksu aprēķins un prasība tarifus tuvināt izmaksām, tostarp regulatora tiesības noteiktā kārtībā apturēt piemērojamos tarifus un noteikt tarifu griestus ir pietiekams nodrošinājums tarifu regulēšanai,» sacījis Kreilis.

«Elektronisko sakaru nozarē SPRK uzraudzību un regulēšanu veic, balstoties uz tirgus analīzi. Ja kādā no jomām tiek konstatēts, ka, piemēram, kāds komersants izmanto dominējošu stāvokli, regulators var noteikt kādus ierobežojumus, lietot regulēšanas mehānismus,» laikrakstam atzīmējusi SPRK pārstāve Daiga Reihmane, piebilstot, ka attiecīgais projekts vēl ir ieviešanas stadijā, tāpēc SPRK nevar komentēt, vai ir pamats bažām.