Viņš skaidro, ka patlaban nozares uzņēmumi strādā pie konkurētspējas palielināšanas, modernizējot ražošanu un meklējot, kā ieviest inovatīvus risinājumus un izpildīt jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām. Taču attīstībai traucējot nevienlīdzīgie konkurences nosacījumi ar citiem ES ražotājiem, jo lielākā daļa ES valstu turpina atbalstīt savus ražotājus, un ES normatīvie akti to atļauj līdz 2014.gadam. Tā kā Latvijas biodegvielas ražotāji strādā vienotā ES tirgū, šī situācija radījusi nopietnas problēmas visai nozarei.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzskata, ka EM jānodrošina pēctecība un jāpabeidz nozari regulējošo Ministru Kabineta noteikumu izstrāde, pie kuriem darbu sāka iepriekšējais Ekonomikas ministrs Atis Kampars (V). Darbs pie šī dokumenta esot apstājies, kopš jaunā ekonomikas ministra stāšanās amatā, un šāda bezdarbība dotajā brīdi nopietni apdraud nozares tālāko pastāvēšanu.

Biodegvielai augsta pievienotā vērtība

Znatnajs skaidro, ka biodegvielas nozare atstāj pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību, aizstājot importu un nodrošinot valstij tik svarīgās darbavietas. «Ņemot vērā nozares perspektīvu, vienlaicīgi ar »Enerģētikas stratēģiju 2030« Ekonomikas ministrijai jāturpina darbs pie dokumentiem, kas regulē nozari dotajā brīdī un jāsniedz izvērtējums, kā sasniegt ES izvirzītos kritērijus - importējot vai ražojot uz vietas,» uzsver eksperts.

Viņš informē, ka patlaban notiek «Enerģētikas stratēģijas 2030» aktīva apspriešana, un ir svarīgi izvērtēt, kādus ekonomiskos ieguvumus enerģētikas sektorā strādājošās nozares devušas tautsaimniecībai un ar kādām problēmām katra konkrētā nozare sastopas patlaban. Stratēģija nevarot būt atrauta no realitātes, un vienlaicīgi ar jaunu attīstības virzienu radīšanu jāstrādā pie esošo problēmu risināšanas.

Programmas mērķis - jauna tautsaimniecības nozare

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija veikusi biodegvielas nozares izvērtējumu laika posmam no 2003. līdz 2010.gadam, kad spēkā bija Latvijas programma «Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā».

Kā uzsver Znatnajs, minētā programma tika radīta ar mērķi izveidot jaunu tautsaimniecības nozari - biodegvielas ražošanas nozari. Ar šīs programmas palīdzību Latvija sāka darbu pie ES direktīvas izpildes, kas paredzēja biodegvielas īpatsvaru tautsaimniecības nozarē 2010.gadā palielināt līdz 5,75%. Pamatojoties uz ekonomiskiem aprēķiniem, tika nolemts, ka, lai pēc iestāšanās ES Latvija šos mērķus sasniegtu, tai biodegvielu ir izdevīgāk ražot uz vietas no vietējām izejvielām, nevis importēt. Lai veicinātu biodegvielas nozares attīstību, tika radīts arī valsts atbalsta mehānisms ražotājiem.

Katrs ieguldītais lats atgriež līdz trim altiem

Pēc nozares izvērtējuma secināts, ka šajā laika posmā katrs nozarē ieguldītais lats Latvijas ekonomikā papildus ienesis no 1,5 līdz pat trīs latiem. «Ekonomiskie aprēķini liecina, ka, pateicoties ražošanai šajā periodā, biodegvielas uzņēmumu kopējās investīcijas sastāda 75 miljonus latu, nozares vadošie uzņēmumi starppatēriņā vietējā tirgū iztērējuši turpat 191 miljonu latu. Saskaņā ar ekonomistu izvērtējumu tāds starppatēriņš valstij nodokļu ieņēmumos papildus devis vismaz 60 miljonus latu un nodrošinājis aptuveni 4500 darba vietas. Tas sasniegts, pateicoties importa aizstāšanai par vairāk nekā 100 miljoniem latu ar Latvijā saražotu biodegvielu,» uzsver Znatnajs.

Patlaban Latvijai saistošs dokuments ir ES Direktīva, kas nosaka, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā jāsasniedz 10%. Pagaidām Latvija sasniegusi tikai 3,57% un bez tālākas valsts politikas īstenošanas šos mērķus sasniegt neizdošoties.

Znatnajs secina, ka, lai arī darbs pie «Enerģētikas stratēģijas 2030» ir nepieciešams, tās apspriešana un uzlabošana var turpināties gadiem.