Situācija ar "Latvijas Krājbanku", kuras darbība līdzekļu iztrūkuma dēļ bankas aktīvos apturēta un iesniegts bankas maksātnespējas pieteikums, saskaņā ar sākotnējo informāciju neietekmēs Latvijas budžetu vai ekonomiku, piektdien žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) aizdevēju misijas Latvijā vadītājs Gabriels Džudiče (Gabriele Giudice).
Viņš norādīja, ka EK nav pieejama pilna informācija par situāciju ar "Latvijas Krājbanku", taču saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju Latvijā pašlaik sākta garantēto noguldījumu izmaksa cilvēkiem, kam bija nauda bankā un kas parasti šādā situācijā notiek.
Lai gan Noguldījumu garantiju fondā nebija pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visiem noguldītājiem naudu, noorganizēts un arī saņemts aizdevums no Valsts kases. "Šis aizdevums ir domāts, lai īstermiņā segtu deficītu, un, tiklīdz tiks pārdoti aktīvi.. šī nauda tiks atdota valstij. Līdz ar to tas ir tikai finanšu darījums, un mēs neredzam ietekmi," klāstīja Džudiče.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
1.decembrī FKTK iesniedza tiesā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
GBP
RUB
USD
