Pabriks: lai ES nesabruktu, tai jākļūst par federāciju

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lai Eiropas Savienība (ES) spētu pārvarēt krīzi eiro zonā un nesabruktu, tai jākļūst par politisku federāciju, kurā Vācijai ir lielāka loma, uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība").

Pabriks piekrīt ES prezidējošās valsts Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska aicinājumam bloka spēcīgāko ekonomiku Vāciju uzņemties vadību un novērst eiro zonas sabrukumu. Ministrs sarunā ar aģentūru BNS norādīja, ka blokā padziļinās politiskā krīze, un, ja netiks pieņemti steidzami lēmumi, "būs grūti pagriezt ekonomikas ratu atpakaļ, un tas nozīmēs arī politiskas sekas".

Viņaprāt, Vācijai jābūt aktīvākai. Tai pat laikā ministrs piekrita Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles viedoklim, ka ar Vāciju vien ir par maz, lai glābtu ES. Pēc Pabrika domām, ja vēlas, lai Vācija ir aktīvāka, ir jāmaina Lisabonas līgums un jāvienojas par stabilizācijas līgumu.

"Tā ir pareiza atbilde, ka Vācija ir par mazu, lai glābtu Eiropas Savienību un finansiāli bezatbildīgās valstis pasaules izaicinājumu laikā. Ja gribam, lai Eiropas Savienība spētu pārvarēt krīzi un nenogrimst, ir jāvienojas par politisku federāciju. Nav cita ceļa," uzskata Pabriks.

Vienlaikus viņš pauda šaubas, vai ES varēs panākt izmaiņas Lisabonas līgumā "federālisma virzienā", zinot, kā ES strādā un cik ātri tiek pieņemtas šādas izmaiņas.

"Ja Vācijai ir šāds plāns, tas ir jāliek galā. Nevajag sveci zem pūra turēt," sacīja Pabriks, norādot, ka ir svarīgi arī panākt, lai šādā pārvaldes sistēmā izveidotos noteikts valstu kodols.

Izveidojot federāciju, būtu iespējama ES iejaukšanās valsts finanšu un ekonomikas politikā. Tai pat laikā, Pabriks uzskata, ka Vācija prasīs lielāku lomu Briselē.

"Ja gribam, lai Vācija glābj, tad viņi [vācieši] gribēs lielākas pilnvaras. Uz to ir jāpiekrīt. Cita ceļa nav," pauda Pabriks.

Uz Berlīni tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai tā ļautu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar neierobežotu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu jeb papildu naudas drukāšanu stimulēt parādu krīzes mākto eiro zonas valstu ekonomiku.

Vācija līdz šim asi iebildusi gan pret eiro zonas obligāciju izlaišanu, gan pret ECB aktīvāku iesaisti, aizbildinoties ar bažām, ka parādos slīgstošajām valstīm var zust motivācija savu ekonomiku reformēšanai, kā arī bažījoties par inflācijas pieaugumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu