Zaudējumus veidos arī neiegūtais labums

Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt bankas likvidācijas gadījumā.

Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc "Krājbankas" aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes iepriekš teiktais.

Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, kuriem daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai.

No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tautsaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt.

Zaudēsim 1% no IKP jeb ap 130 miljoniem latu

Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu. Eksperti ir vienisprātis, ka "Krājbankas" likvidācija ietekmēs IKP izaugsmi šogad ceturtajā ceturksnī un 2012.gada pirmajā ceturksnī.

Investīciju bankas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis domā, ka "Krājbankas" likvidācijas gadījumā negatīvais efekts uz tautsaimniecību nebūs liels. "Tie, kam izmaksās 350 miljonus latu, nezaudēs neko un, iespējams, aiz priekiem, ka nav pazaudējuši naudu, turklāt vēl, iespējams, saņēmuši procentus, šo naudu tērēs," sprieda eksperts.

No atlikušajiem 230 miljoniem latu liela daļa ir valsts uzņēmumu, kas naudu tāpat nebūtu tērējuši, piemēram, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kam "Krājbankā" noguldīti 20 miljoni latu, un šo noguldījumu zaudēšanai nav īstermiņa ietekmes.

Protams, daļa cilvēku būs zaudējuši ietaupījumus, tas nozīmē, ka viņi pirks mazāk dāvanu, no otras puses, tas cilvēkiem liks ar lielāku sparu atpelnīt naudu, sprieda Rungainis.

Cietīs mazākie uzņēmumi

Tāpat negatīvu efektu atstās mazo un vidējo uzņēmumu situācija, kuriem "Krājbankā" bija vienīgais konts. Tomēr kopējais efekts būs krietni mazāks, nekā tas būtu "Parex bankas" gadījumā, kura kraha rezultātā zaudējumi ekonomikai tika lēsti vairāku miljardu latu apjomā.

Pēc eksperta lēstā, "Krājbankas" likvidācijas negatīvais efekts uz tautsaimniecību būs desmitos miljonu latu un kopumā var sasniegt 100 miljonus latu. Tādēļ šā gada ceturtā ceturkšņa un nākamā gada pirmā ceturkšņa IKP izaugsmes rezultāti būs sliktāki aptuveni par 1% samazinātā ekonomikas pieauguma dēļ.

Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ietekme var būt dažāda, tostarp uz banku sistēmu ietekme būs ļoti neliela, jo "Krājbankas" aktīvu apjoms veidoja vien 3% kopējā banku tirgū. Tomēr cita situācija var būt ar noguldītājiem, tostarp, ja kādam uzņēmumam bija lielāki uzkrājumi, tad tiem būs zaudējumi, "jārēķinās, ka kāda nozare varētu ciest".

Tiesa gan, eksperts nedomā, ka zaudētā nauda "Krājbankā" atstās lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Pašlaik konkrētu zaudējumu apjomu izmērīt grūti, to varētu pateikt vēlāk, kad kāds uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs "Krājbankā" pazaudētās naudas dēļ. Zaudējumi kopumā var būt aptuveni 200 miljonu latu apjomā (starpība starp kopējiem un atgūstamiem noguldījumiem), tomēr tas atkarīgs arī no tā, kā tiks pārdoti "Krājbankas" aktīvi. Problēma ir apstāklī, ka, tuvojoties otrajam krīzes vilnim, tirgus ir ļoti pasīvs, un realizēt aktīvus, ja to grib izdarīt ļoti ātri, var par ļoti zemām cenām.

18 000 mazo uzņēmumu var draudēt maksātnespēja

Aptuveni 18 000 jeb 10% no aktīvi strādājošo uzņēmumu skaita ir norēķinu konti Krājbankā, un daudziem no tiem nav kontu citā bankā un nav arī apgrozāmo līdzekļu, kā rezultātā ir liels maksātnespējas risks.

Tomēr valsts amatpersonas vismaz pagaidām neredz un neplāno šīs situācijas ietekmi uz Latvijas IKP, bezdarba lielumu un nodokļu ieņēmumiem. "Ja valsts iestādes tikai skaisti runās un neko nedarīs, lai palīdzētu "Krājbankā" "iestrēgušajiem" uzņēmumiem tikt pie apgrozāmajiem līdzekļiem, tad šie uzņēmumi nespēs norēķināties ar izejvielu un preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, izpildīt pasūtījumus ārvalstu pircējiem, izmaksāt darba algas, kā arī samaksāt nodokļus," laikrakstam uzsvēra kāds uzņēmējs, kurš nevēlējās, lai tiktu publiskots viņa vārds un uzņēmums, jo tad bankrots esot neizbēgams.

""Krājbankas" darbības apturēšanu var uzskatīt par "force majeure" situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildu izdevumus," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa aicina arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus, nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem.

"Apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot "Krājbankas" norēķinu kartes un nepildot laikus saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas - soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem," akcentē Menģelsone.

Aicina atturēties no soda sankcijām

Tādēļ LDDK vēršas pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.

200 miljoni latu no ekonomikas izņemta nauda ir maz, salīdzinot ar miljardu latu ik gadu - summu, par kādu samazinās kredītu portfelis banku sistēmā. Tomēr cita lieta ir uzņēmumi, kas "Krājbankā" pazaudētās naudas dēļ nokļuvuši maksātnespējas situācijā. Ja uzņēmumam bijis piešķirts, bet vēl neizmaksāts kredīts kādu projektu realizācijai, tad, pēc uzņēmēja Jāņa Ošleja teiktā, būtu jāpalīdz valstij un, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūrai jāsniedz garantijas, lai uzņēmums varētu ātri pārcelt kredītus uz citām bankām. Tas atrisinātu šo problēmu un neradītu papildu kumulatīvo zaudējumu efektu.

Kopumā no zaudējumiem iespējams izvairīties, valstij pareizi rīkojoties, rezumē Ošlejs.