Pret apdrošinātājiem netiek vērstas nekādas soda sankcijas

Advokātu biroja  speciālisti uzskata, ka apdrošinātāji labi apzinās Latvijas tiesu lielo noslogotību un arī gadījumos, kad paši apzinās, ka ir jāveic apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, to nedara. Turklāt apdrošinātāji zina, ka saskaņā ar Latvijas tiesu praksi apdrošinātāju līdzekļi neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā netiek apķīlāti, neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas netiek apliktas ar soda procentiem, kā arī apdrošinātāji nesaņem nekādas citas soda sankcijas.

Apdrošinātāji apzinās, ka ir situācijas noteicēji, spiežot klientus vērsties tiesā un gadiem ilgi gaidīt uz likumīgi pienākošos apdrošināšanas atlīdzību.

Iestāžu lēmumi tikai rekomendējoši

Turklāt gadījumos, kad no apdrošinātāju patvaļas cieš fiziskas personas, arī gadījumos, kad tās vēršas Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai Latvijas apdrošinātāju asociācijas ombudā, visu šo iestāžu lēmumi ir tikai rekomendējoši, ko arvien biežāk apdrošinātāji ignorē, liekot klientiem vērsties tiesā, par ko ir jāmaksā ievērojamas valsts nodevas summas un honorāri par juridisko palīdzību.

Atteikumam min jebkuru iemeslu

"Pieredze liecina, ka arvien vairāk apdrošināšanas sabiedrības izvairās no savu saistību izpildes, uzņemoties risku, par kuru vēlāk, riskam iestājoties, nevēlas segt zaudējumus, kā ieganstu atteikumam minot jebkuru izdomātu iemeslu. Dažkārt apdrošinātāju lēmumi tiek pieņemti pavirši un formāli, pat neiepazīstoties ar visiem pieejamiem dokumentiem," sacīja zvērināta advokāte Anete Rubene.

Pēc viņas domām, tas liecina par diviem iemesliem. Pirmkārt, apzināta situācijas izmantošana un klientu krāpšana, otrkārt, profesionalitātes trūkums.

"Dažkārt atteikuma iemesli balansē uz nelikumības robežas, bet dažkārt to jau pārkāpj.

Diemžēl apdrošinātāji negodīgi izmanto arī tiesu lielo noslogotību, labi izprotot to, ka līdz pirmajai tiesas sēdei ir jāgaida vairāk nekā gads, savukārt līdz galīgajam spriedumam pat pieci gadi un vairāk. Apdrošināšanas tirgū ir radusies situācija, kad ar juridiskiem argumentiem vien nevar klientiem palīdzēt, arī apdrošinātāju darbību uzraugošā iestāde Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai arī ir informēta par apdrošinātāju rīcību, nevēlas iesaistīties šīs problēmas risināšanā," uzsvēra Rubene.

Daži piemēri, kad apdrošinātāji atteikuši atlīdzības

Kā vienu no piemēriem advokātu birojs minēja apdrošināšanas sabiedrību "Ergo Latvija", kas 2010.gada februārī ar Vidzemes Olimpisko centru (VOC) slēdza īpašuma apdrošināšanas līgumu. Tā paša gada 18.novembrī notika negadījums, līdz ar to vētras ietekmē VOC ledus hallei tika bojāts jumta segums. Par to VOC paziņoja apdrošinātājam. Iepazīstoties ar notikušo, 17.decembrī "Ergo" iesniedza VOC rakstisku atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. To pamatojot ar faktu, ka, pārbaudot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus, laikā no 17.novembrim līdz 19.novembrim maksimālās vēja brāzmas šajā reģionā bija 12 metru sekundē, un šāda spēka vējš jumtu bojāt nevarēja.

Atlīdzību noraida, jo sniega neesot bijis

Savukārt apdrošināšanas sabiedrība "Balta" esot atteikusies izmaksāt pēc apdrošināšanas līguma pienākošos apdrošināšanas atlīdzību AS "Gaujas koks". No šā gada 1.janvāra līdz 4.janvārim uzņēmumam Jēkabpilī piederošajā ražotnē tika bojāts ēkas jumts. Notikušā iemesls - uzsnigušais sniega daudzums, kas pārsniedz 100 milimetrus 12 stundu laikā.

"Gaujas koka" iesniegto apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pieprasījumu "Balta" noraidīja, atsaucoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) ziņām, kurās teikts, ka tajā laikā Pļaviņās, kas ir tuvākā meteoroloģijas centra filiāle, sniegs nav konstatēts. Savukārt Jēkabpilī LVĢMC mērījumus neveic. Taču Latvijas autoceļu uzturētājs un Jēkabpils komunālo pakalpojumu uzņēmums apliecina, ka tajās dienās sniegs Jēkabpilī ir snidzis, turklāt sniega daudzums ir bijis ievērojams, kas pārsniedz apdrošinātāja noteiktos 100 milimetrus 12 stundu laikā.