"Garšai IR nozīme," tā intervijā portālam TVNET vairākkārt uzsver Voldemārs Sotnieks, kura ģimene nodarbojas ar mājas saldējuma gatavošanu un tirgošanu. Skrīveru saldējums ir viens no retajiem, kuram netiek pievienotas E vielas un garšas pastiprinātāji, ar ko bagāti citi nopērkamie našķi.
Tieši mūsdienu saldējuma kvalitāte ir jautājums, ar kuru Voldemārs sāk sarunu. Viņš uzsver, ka Skrīveru saldējumā ir tikai dabīgas lietas, kas dod īpašu garšu.
Piemēram, aukstajā gardumā iemaisīts īsts rums, nevis tā esence. To novērtējuši arī daudzi kārumnieki. "Mums nevajag lētu, mums vajag labu. Bet labs maksā."
Lasiet uz iepakojuma rakstīto!
Iezīmējot Skrīveru saldējuma priekšrocības, meistars aicina pircējus rūpīgi sekot līdzi tam, ko viņi pērk un ēd: "Lasiet sīko druku!
Ja nevarat izlasīt sīkos burtiņus uz iepakojuma, pērciet brilles!
Ja nevarat izlasīt ar brillēm, pērciet lupu un lasiet!"
Voldemārs atklāj, ka saldējuma dabisko sastāvdaļu dēļ ne visiem bērniem garšo Skrīveros tapušais saldējums. Mazie cilvēki, agri pieraduši pie garšas pastiprinātājiem un ķīmiskajām piedevām, dažkārt mēdz atteikties no īsta mājas saldējuma.
Viss sākās jau sen
Voldemārs stāsta, ka ar dažāda veida uzņēmējdarbību ģimene nodarbojās jau kopš 90. gadu sākuma, taču tieši saldējumam vairāk pievērsās pirms četriem gadiem. Ieguvuši nelielu pieredzi sabiedriskajā ēdināšanā, Sotnieki pirms vairākiem gadiem iegādājās nelielu frīzeri, ko izmantoja saldējuma pagatavošanai.
Laika gaitā ģimene nolēma iegādāties treileri, ar ko izvadāt saldējumu un piedāvāt to ne tikai vietējās kafejnīciņas apmeklētājiem. “Ja Muhameds neiet pie kalna, izdomājām, ka kalns nāks pie tā.” Pirmais izbrauciens bija uz Siguldu. Sastopoties ar meksikāņu pavāru Havjeru Garsiju, skrīveriešu saldējums pamazām nonāca pavāru apritē.
Savukārt pēc tikšanās ar pavāru Mārtiņu Rītiņu un viņa organizētajiem Berga bazāra tirdziņiem ģimenes gatavotais kārums nokļuva dziļāk “zaļajā kustībā”.
Saldējuma gatavošanu viņi sāka tieši pirmajā krīzes gadā, ko daudzi uzskata par drūmāko laiku. Taču Voldemārs uzskata, ka tiem, kas kaut ko dara, nav problēmu ar iztikšanu. Šādu pieredzi ģimene guvusi arī Berga bazāra tirdziņā, kura uzņēmēji prot novērtēt gan savu, gan kaimiņu ražojumus.
Viņi ir ne tikai lepni par savu saražoto, bet arī priecājas par cita sasniegumiem.
Ja laba manta, spēj tik strādāt, lai apmierinātu pieprasījumu.
Kāpēc tieši saldējums?
Par labu saldējumam ģimene lēma trīs iemeslu dēļ - vajadzējis nopelnīt naudu iztikšanai un rēķinu nomaksai, bija pašiem savs augļu un ogu dārzs, kā arī nav varējuši Latvijā atrast gana kvalitatīvu saldējumu.
Pirmais bija klasisks saldējums
Pirmie Skrīveru saldējumi bija ar rozīnēm, kā arī vaniļu. Arī tagad tie ir ļoti populāri. Tāpat īpaši iecienīts ir plombīrs un griljāžas saldējums. Kopumā gatavoti vairāki desmiti veidu saldējumu. Pircēji novērtējuši arī paštaisīto sorbertu. Kā jaunāko Voldemārs min variāciju par alus saldējumu.
Interesanti, ka alus saldējums vairāk garšo sievietēm un bērniem.
Vīrieši biežāk izvēlas saldējumu un alu atsevišķi. Visgaršīgākais saldējums esot tas, kas tikko pagatavots. Tas esot dievīgs.
Saldējumu gatavo pilnīgi visa ģimene
Saldējuma biznesā tagad darbojas visa ģimene – mamma, tētis un trīs bērni. Lielu ieguldījumu ģimenes uzņēmējdarbībā sniedz vecākā meita Lelde, kura kļuvusi par ražotnes "seju". Aktīvākais darba laiks uzņēmējiem ir nedēļas nogales, bet pirmdienās viņi parasti cenšas atpūsties.
Nedomā apstāties pie sasniegtā
Laika gaitā pieprasījums pēc Skrīveru saldējuma audzis, un tādēļ tagad iecerēts paplašināt ražošanu. Vienlaikus Voldemārs apgalvo, ka viņi neplāno rūpnieciski gatavotu saldējumu. Tāpat nav plānu fasēt saldējumu. Šāda nostāja skaidrojama ar īpašo pārdošanas procesu, kam ģimene pievērš daudz uzmanības.
Saldējums ir tikai puse no procesa. Otra puse ir pārdošanas šovs.
Pircējiem tas ļoti patīkot un viņi to augstu novērtējuši. “Pārdošanas laikā esam tik daudz labu cilvēku satikuši.”
Tirdziņu laikā skrīverieši neskopojas un ikkatram iedod paprovēt saldo gardumu. Pienākot pie letes, potenciālajiem pircējiem bieži ir dažādi jautājumi, taču, nogaršojot saldējumu, vairums jautājumu tiek atbildēti.
Lai arī parasti cilvēkiem saldējums iet pie dūšas, vienmēr esot 5-10% cilvēku, kuri apgalvo, ka šis saldējums esot neēdams. Taču Skrīveros par to neskumst – tā esot normāla statistika.
Voldemārs dalās pieredzē, kā uzņēmums atbalsta bērnus – mazajiem ir ne tikai zemāka saldējuma cena.
Ja vēsajam kārumam pietrūkst naudas, var deklamēt dzeju.
Reiz kāds puika no galvas noskaitījis pat desmit pantiņus.
Saldējums par vienu santīmu
Vēl interesants ir Voldemāra stāsts par īpašu akciju 1.aprīlī. Pie Skrīveru kafejnīcas letes uzrakstījuši saldējuma cenu – viens santīms. Tiem, kas pārliecināti pieprasījuši saldējumu, tas arī pārdots par santīmu.
Taču pircējiem, kuri nedroši pārprasījuši, vai tiešām saldējums maksā tikai santīmu, pārdevēji atbildējuši, ka nē, un par gardumu nācies vien maksāt standarta cenu – ap 1,20 Ls. Ļoti ātri akcijas pamatdomu “uzķēruši” bērni, bet pieaugušajiem gājis grūtāk ar pārliecības rašanu.
Pagaidām pietiek darba Latvijā
Lai gan Voldemārs saka, ka pagaidām ģimenes uzņēmumam pietiek darba tepat Latvijā, viņi piedalījušies arī dažādos pasākumos Igaunijā. Atsaucība bijusi liela.
Bijis pat kāds igaunis, kurš izrādījis vēlmi sadarboties ar latviešiem, bet pēc tam kaut kur pazudis. Ģimene secinājusi, ka igauņi tiešām ilgi domā. Kopumā saldējuma ražotāji uzskata, ka “mākslīgi izrauties nekur nevar”. Lietuvā šo Skrīveru našķi vēl nepazīst.
Runājot par dažādām tautībām un to pieeju biznesam, Voldemārs atļaujas kritizēt latviešus un mūsu pārlieku lielo vēlmi nopelnīt. Piemēram,
igauņi par vietu tirdziņā prasa daudz mazāku maksu nekā latvieši.
Viņš uzskata, ka mūsējiem jābūt daudz pretimnākošākiem un atvērtākiem uzņēmējiem, kas pelna naudu.
Iesaka neņemt kredītus
Lai gan ģimenei iepriekš bija uzkrājumi, ar kuru palīdzību attīstīt saldējuma ražošanas biznesu, viņi paņēma arī nelielu kredītu. Taču Skrīveru uzņēmēji dara visu, lai no tā pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā.
Viņi ir nobrieduši turpmāk iztikt ar savu naudu, un arī citiem viņi neiesaka saistīties bankām. Labāka esot lēna, taču pašu līdzekļos balstīta attīstība. “Bagāts nav tas, kam ir daudz, bet tas, kuram pietiek.”
Arī par nopelnīto Voldemāram ir sava nostāja – saldējuma ražošanā peļņa esot minimāla, jo vairums nopelnītās naudas tiekot ieguldīta atpakaļ uzņēmumā.
Biksēm pietiek, paēduši esam, bet pārējo guldām atpakaļ.
Jauns konkurents
Saldējuma meistars pieskaras arī vienai problēmai. Tā saistīta ar konkurenci. Nesen Skrīveros uzradies vēl viens saldējuma ražotājs. Lai gan tā našķi esot citādi, tomēr nereti patērētāji jauc abus uzņēmumus. Lai būtu vieglāk atšķirt, Sotnieku ģimene savam saldējumam izdomājuši papildnosaukumu “Leldes saldējums”. Tāpat ir doma par sava kāruma patentēšanu.
Voldemārs veikalā nopērkamos saldējumus neuzskata par Skrīveru saldējuma konkurentiem. “Diemžēl viņi mūs gan uzskata par konkurentiem,” viņš saka un min arī dažas konkurences cīņas epizodes.
Kā izdzīvo ziemu?
Ieminos arī par sezonalitāti. Voldemārs atklāj noslēpumu, kā viņi pievilina saldummīļus drūmā un lietainā laikā, – tas ir saldējums pašceptās vaniļas vafelēs. Padomju laika pannā ceptas, tās pievilina ar tik saldu un spēcīgu smaržu, ka kārumnieki ātri vien atrod i Skrīveru vafeles, i gardo saldējumu, ko tajās iepildīt.
Patlaban uzņēmums meklē partnerus, ar ko sastrādāties saldējuma tirdzniecībā. Taču “nevienam īpaši neuzbāžamies ar savu mīlestību”. Tie, kas prot novērtēt Skrīveros saražoto, parasti meistarus atrodot paši. Tad izveidojoties abpusēji interesanta un auglīga sadarbība.
P.S. Šis materiāls tapis jaunās portāla TVNET rakstu sērijas “Vērtīga pieredze” ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.
Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!
Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!
