Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone intervijā "De facto" atzīst, ka šis process sācies ziemas sākumā un turpinoties. Patlaban VID veicis jau vairākas pārbaudes, bet ir aizdomas par lielāku skaitu uzņēmumu, kas šādu optimizāciju veic - tas notiekot gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu sfērā. Pētersone atzīst, ka starp aizdomās turamajiem ir arī kāda valsts kapitālsabiedrība.

VID pievēršot īpašu uzmanību darbinieku skaita svārstībām uzņēmumos, kas iesniedz deklarācijas, un ja tādas tiek konstatētas, tad, analizējot situāciju, VID Nodokļu kontroles pārvalde veic pārbaudes. Patlaban vairākas šādas pārbaudes notiek, kuru mērķis ir pārbaudīt, kādas ir šīs darba attiecības - vai no darba atlaistais darbinieks, kas kļuvis par mikrouzņēmumu, neveic tieši tādu pašu darbu kā iepriekš, ar iepriekšējā darba devēja materiāliem un tehniku.

Pētersone norāda, ja šādi pierādījumi tiks iegūti, līgumi ar jaunizveidotajiem mikrouzņēmumiem tiks pielīdzināti darba attiecībām un darba devējam liks samaksāt atbilstošu nodokli.

Pirms pusgada, 1.septembrī, stājās spēkā mikrouzņēmumu nodokļa likums. Tas noteica, ka maziem uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk kā pieci cilvēki un apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, ir iespēja reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam un katru mēnesi nodokļos maksāt 9% no apgrozījuma. Šāda grāmatvedības atvieglošana bija mēģinājums stimulēt ekonomisko aktivitāti un mazināt bezdarbu. Tomēr, ja par mikrouzņēmumu kļūst kāda lielāka uzņēmuma štata darbinieks, šī cilvēka sociālās garantijas ievērojami samazinās.

Notiekošais satraucis arī Darba devēju konfederāciju, kas sākotnēji bija vieni no aktīviem mikrouzņēmuma nodokļa likuma atbalstītājiem. Patlaban esot bažas, ka galvenais mērķis, atbalstīt ģimenes uzņēmumus, reģionālos uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus, tiek pārprasts un deformēts.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atzīst, ka pirmie signāli par notiekošo ir saņemti un patlaban konfederācija skaidrojot, kuros gadījumos tā ir legāla nodokļu optimizācija un kuros - negodprātīga likuma izmantošana.

Vai likums būs sasniedzis savu sākotnējo mērķi, stimulējis ekonomiku un mazinājis bezdarbu, ekspertu domas dalās.

Mikrouzņēmumu partnerības institūta valdes priekšsēdētāja Ieva Nartiša uzskata, ka likumā ir jūtamas nepilnības, bet kā sākuma punkts tas esot lielisks, īpaši attiecībā uz grāmatvedības jautājumu risināšanu. Savukārt ekonomists Edgars Voļskis norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana Latviju atmetusi piecus gadu tālā pagātnē, turklāt jaunā sistēma ļauj uzņēmējiem mazināt maksājamo sociālo nodokli, un valsts ar savu sociālo budžetu no tā tikai zaudē.

Saskaņā ar VID informāciju, patlaban Latvijā reģistrējušies gandrīz 10 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2010.gadā valsts budžetā mikrouzņēmumi iemaksāja 26 000 latu par septembri, bet šogad - 436 000 par pagājuša gada ceturto ceturksni.

Skatīt pievienoto video.

Darbiniekus sāk pārformēt par mikrouzņēmumiem