Arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējums kļuvis pozitīvāks. Piemēram, Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiku vidējā izaugsme patlaban tiek vērtēta 3,6% apmērā, kas ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, sacīja Gašpuitis.

Tomēr, kā uzsver ekonomists, Latvijai jācenšas nodrošināt straujāku izaugsmi, lai risinātu nodarbinātības, emigrācijas un citus akūtus jautājumus. Šādu izaugsmes tempu uzturēšana nozīmēs, ka bezdarba jautājums risināsies ļoti lēni un pirmskrīzes līmeni ekonomika sasniegs vien pēc pieciem sešiem gadiem.

"Lielākie klupšanas akmeņi ir augošās izejvielu cenas, kas var sabremzēt Latvijas un arī pasaules ekonomikas izaugsmi. Tāpat arī no uzmanības loka nepazudīs budžeta konsolidācijas jautājums. Lai arī nav šaubu, ka budžeta deficīts jātuvina ilgtspējīgākam līmenim, tomēr līdzšinējās prakses turpināšana, to veicot uz ieņēmumu palielināšanas rēķina, rada negatīvu ietekmi uz ekonomikas atgūšanos un veicina ēnu ekonomikas palielināšanos," brīdina ekonomists.

Viņš uzsver, ka ekonomikas attīstībai ļoti svarīgi ir lietderīgi izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un piesaistīt investorus, kas radītu Latvijā darba vietas.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperta skatījumā šogad privātais sektors turpinās atgūties un iekšējais patēriņš nelielā tempā turpinās attīstīties. Maksātspēja uzlabosies lēni, jo atalgojuma pieaugumu mazinās kāpjošā inflācija un turpināsies parādsaistību sloga mazināšanās.

Galvenais izaugsmes virzītājs būšot korporatīvā sektora attīstība, proti, rūpniecība saglabās savu lomu kā viena no aktivitātes pieauguma virzītājām, lai arī tempi salīdzinājumā ar 2010.gadu kritīsies. Arī koncentrēšanās uz tūristu piesaisti jau nesusi rezultātus, un šāda tendence saglabāsies arī 2011.gadā. Tiesa, ne pārāk spoži joprojām sokas būvniecības un finanšu sektoriem, tādēļ lielākais un nozīmīgākais uzsvars tiks likts uz eksportu un ārējo tirgu apgūšanu, kas arī noteiks to, cik veiksmīgi risināsies nodarbinātības jautājumi.

Kā ziņots, Latvijas IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem 2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 3,7%.

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada trešo ceturksni, pieaudzis par 1,1%

Statistikas dati rāda, ka pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem pērn trešajā ceturksnī IKP gada griezumā bija pieaudzis par 2,9%, otrajā ceturksnī samazinājies par 2,1%, bet pirmajā ceturksnī sarucis par 6%.

Savukārt 2009.gadā pirmajā ceturksnī gada griezumā IKP piedzīvoja kritumu par 17,8%, otrajā ceturksnī - par 18,1%, trešajā ceturksnī - par 19,1%, bet ceturtajā ceturksnī - par 16,8%.

Pirms pagājušā gada trešā ceturkšņa pēdējo reizi IKP gada griezumā kāpumu uzrādīja vien 2008.gada pirmajā ceturksnī - par 0,8%, bet pēc tam līdz pat 2010.gada otrajai pusei uzrādīja kritumu. IKP pieaugums ceturkšņa laikā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem kopš 2007.gada pirmā ceturkšņa pirmo reizi pieauguma līknē atgriezās 2009.gada pēdējos trīs mēnešos.