Godmanis asi kritizē devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Jāni Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Lūgts komentēt Polijas piemēru, kurai tomēr izdevās devalvēt valūtu, ekspremjers uzsver, ka šai valstij ir milzīgs iekšējais tirgus, kā arī sava enerģētika - pašiem sava izejvielu bāze. "Un, kad viņu valūta aiziet lejā par 30%, nesāk uzreiz ieguldīt milzīgu naudu par enerģētiku. Savukārt pie mums katrs lata kritums ietekmētu importa resursu cenu."

Latvijā devalvācija radītu līdzīgas sekas kā Rumānijā un Ungārijā, kuras devalvēja nacionālās valūtas par 20%, bet pēc tam tik un tā bija spiestas vērsties pie Starptautiskā valūtas fonda, jo iedzīvotāji lielos apjomos centās atbrīvoties no vietējās valūtas.

Vēl viens arguments pret devalvāciju ir kopējais Latvijas parāds (valsts un privātā sektora), kas atbilst 18,5 miljardiem latu. Katru gadu šī parāda apmaksai tiek tērēti 3,2 miljardi latu, no parāda 90% ir ņemti eiro valūtā.

"Un tagad man ir jautājums Ošlejam - vai izejvielas Latvijā pēc devalvācijas maksās dārgāk un kā tas ietekmēs biznesu? Man nav saprotams, kā mēs šādā gadījumā varēsim samazināt produkcijas pašizmaksu un būt konkurētspējīgi. Bet par eiro kredītiem es vispār paklusēšu..." akcentē Godmanis. Viņš kategoriski noraida ekonomista priekšlikumu pirms devalvācijas eiro kredītus pārveidot uz latu kredītiem, liekot noprast, ka šāda ideja būtu nepieņemama banku sektoram.

Tomēr ekspremjers atzīst, ka nacionālās valūtas saglabāšanai un nepāriešanai uz eiro būtu iespējams atrast argumentus, piemēram, manevra iespējas. "Tajā, protams, ir ekonomiskā jēga, jo mēs varētu manevrēt kaut vai 15% valūtas koridora robežās. Tomēr ir zelta likums - manevriem ar valūtas kursu jābūt ļoti uzmanīgiem un tikai stabilā ekonomiskā situācijā. Ja jūs raustīsieties nestabilā situācijā, šos 15% mīnusā jūs redzēsiet pusstundas laikā. Un tad vajadzēs ļoti daudz naudas, lai situāciju labotu."

Godmanis uzskata, ka Latvijai nav jāatmet ideja par eiro ieviešanu 2014.gadā, jo līdz tam laikam varētu būt skaidrs, vai vispār ir jēga pāriet uz Eiropas vienoto valūtu.

"Ja redzēsim, ka Igaunija, pateicoties eiro, spējusi piesaistīt būtiskas investīcijas un palielināt iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempus, tad arī mums ir jēga pacensties. Ja nē, tad jādomā, kā attīstīties tālāk ar savu valūtu. Tomēr jebkurā gadījumā bez lata devalvācijas, pat 15% robežās," norāda politiķis.