Pakalpojumu cenu kritums esot ciešāk saistīts ar vietējās pirktspējas joprojām zemo līmeni un arī kopējiem apstākļiem ekonomikā, taču Gašpuitis brīdina, ka jau nākamā gada pirmajā pusē arī Latvijas pakalpojumu cenas ieies pozitīvā gultnē, uzrādot pieaugumu.

Līdz šim statistika rādījusi, ka inflācija Latvijā ienāk ar preču palīdzību, kuru cenu pieaugums seko kopējām tendencēm pasaulē, tādēļ to attīstību arī turpmāk galvenokārt noteiks ārējie faktori.

Gašpuitis uzsver, ka nozīmīgu ietekmi uz kopējo patēriņa cenu kāpumu atstās gaidāmie nodokļu pieaugumi. Tomēr jautājums par to, cik lielā mērā nodokļu kāpums atspoguļosies cenās, vēl līdz galam neesot atbildēts.

"Daudzos segmentos ir sagaidāms, ka nodokļu pieaugumu būs spiesti absorbēt uzņēmēji, taču nevar izslēgt, ka būs tādi, kas izmantos iespēju cenas noapaļot uz augšu. Kopumā nodokļu ietekmi vēl ir pāragri rēķināt, jo budžetu nav apstiprinājusi Saeima, kā arī pret to nopietni iebilst aizdevēji," sacīja ekonomists.

Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja valdība nespēs vienoties ar aizdevējiem, nevar izslēgt arī augstākus patēriņa nodokļus un attiecīgi arī lielāku inflāciju. Gašpuitis gan uzsver, ka kopumā nav gaidāms straujš patēriņa cenu lēciens, tomēr inflācijai ir iespējas apsteigt pašreizējās prognozes.

Jau vēstīts, ka šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada laikā, salīdzinot šā gada novembri ar pērno novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 1,9% augstāks. Precēm cenas pieauga par 3,7%, bet pakalpojumiem - kritās par 2,6%.

Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, samazinājies par 1,4%.

2009.gada novembrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija samazinājies par 0,7%.

Lielākā cenu līmeni paaugstinošā ietekme novembrī uz patēriņa cenu pārmaiņām bija pārtikai, savukārt pazeminošā - atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.

Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmēja sezonālais cenu kāpums dārzeņiem par 5,2% un augļiem - par 2,9%. Cenas palielinājās saldumiem - par 2,5%, eļļai un taukiem - par 3,7%, labības produktiem - par 1,6%, cukuram - par 1,4%, maizei - par 1,3%, svaigai gaļai - par 0,6%, pienam un piena produktiem - par 0,5%. Savukārt cenas samazinājās bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 0,9%, olām - par 0,8% un svaigām zivīm - par 0,9%.

Kultūras pakalpojumi kļuva lētāki par 3,4%, ko visvairāk ietekmēja cenu kritums kabeļtelevīzijas pakalpojumiem. Akciju rezultātā par 2% cenas pazeminājās audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām. Cenu kritums bija vērojams arī ceļojumiem (par 1,6%), ziediem un augu kopšanas līdzekļiem (par 1,5%). Savukārt cenas pieauga atpūtas un sporta pakalpojumiem (par 0,7%), grāmatām (par 0,9%) un atpūtas un sporta precēm (par 0,6%).

Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 1,3%, apģērbiem - par 0,6%, bet apģērbu piederumiem - par 0,2%.

Novembrī dārgāka kļuva degviela, medikamenti, īre, cietais kurināmais, kā arī juvelierizstrādājumi. Noslēdzoties akcijām, cenas cēlās personīgās aprūpes precēm, zobārstniecības pakalpojumiem, paklājiem un grīdas segumiem.

Cenas samazinājās aviobiļetēm, autovadītāju kursiem, mājokļa uzturēšanas un remonta materiāliem un pakalpojumiem, telefona iekārtām, viesnīcu un sanatoriju pakalpojumiem. Akciju ietekmē lētāki bija mājokļa uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļi, automašīnu rezerves daļas un mājsaimniecības tekstilizstrādājumi.