Nav zināms, kā tuvākajā nākotnē attīstīsies Latvijas tautsaimniecība, tomēr šobrīd pastāvot divi scenāriji - optimistiskais un pesimistiskais, kas savukārt ir atkarīgi no tā, kā tiks konsolidēts nākamā gada budžets, intervijā laikrakstam "Diena" stāsta Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc Rimšēviča domām, ja 2011. gada budžetā divas trešdaļas tiek konsolidētas uz izdevumu rēķina un tikai viena trešdaļa uz nodokļu rēķina, tad prognoze, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums no 2% līdz 2,5%, varētu tikt pārskatīta arī uz augšu. Savukārt, ja nepiedzīvojam šo scenāriju un konsolidācija ietver tikai otrā pensiju līmeņa likvidāciju, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un vēl citu nodokļu celšanu, tad varot nepiedzīvot arī 2% līdz 2,5% lielu IKP pieaugumu.
"Latvijas ekonomika lielā mērā pakļauta investoru uzticībai, patērētāju uzticībai. Ja viņi redzēs, ka nodokļus vairs necels un ekonomiskā attīstība ir ilgtspējīga, sāks vairāk tērēt, tostarp arī nebaltām dienām uzkrātos līdzekļus. Turpretī, ja saglabājas šī neziņa un ekonomika neturpinās atkopties, pastāv iespēja, ka nepopulāros lēmumus, kas šodien tiek atlikti, nāksies pieņemt kaut kad nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki līdz pat nākamā gada beigām varētu pieturēt savā rīcībā esošos līdzekļus," uzskata Rimšēvičs.
LB vadītājs nevarēja pateikt, vai ir gaidāms otrais krīzes vilnis, lai gan pašlaik redzams, ka ASV Centrālā banka izmisīgi mēģina atdzīvināt ekonomiku, arī Eiropas Centrālā banka vēl arvien turpina piedalīties dažādās vērtspapīru pirkšanas programmās, tādējādi atdzīvinot eirozonas ekonomiku. "Diemžēl šie instrumenti nedarbojas vai arī darbojas minimāli, neadekvāti tām pūlēm, kādas tiek pieliktas. Šādos apstākļos Latvijai vēl jo vairāk ir nepieciešams savest savu saimniecību kārtībā. Tad mūsu saimniecības atkarība no notikumiem citās valstīs būtu mazāka," uzskata LB vadītājs.
Tomēr kopumā vērtējot pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā Rimšēvičs salīdzinot saka, ka dažādi starptautiski eksperti pagājušajā gadā paredzēja Latvijas ekonomikas sabrukumu, Latvijas finanšu sistēmas sabrukumu un to, ka budžeta izdevumu samazināšana ievedīs Latviju vēl lielākā krīzē. Tomēr pašlaik viss ir pilnīgi pretējā situācijā. Latvijas ekonomika divus ceturkšņus pēc kārtas ir augusi.
"Mēs redzam, ka trešais ceturksnis arī būs ar pozitīviem rādītājiem. Es domāju - jo ātrāk šī konsolidācija tiks veikta, jo skaidrāka būs komunikācija ar sabiedrību, jo ātrāk šeit ienāks pašmāju un ārvalstu kapitāls, kas šeit radīs jaunas darbavietas, jo ātrāk mēs tiksim ārā no krīzes," skaidroja Rimšēvičs.








