"Dzīvojamām platībām likmi varētu pacelt vidēji divas, maksimums trīs reizes, neaizsniedzot 1%, salīdzinot ar pašreizējo likmi, kas ir 0,1%-0,3% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības. Nekādā ziņā nedrīkst likmi celt vairāk," uzsvēra finanšu ministra amata kandidāts, piebilstot, ka ir nepieciešami arī kompensācijas mehānismi.

Viņaprāt, NĪN par dzīvojamām platībām varētu nemaksāt maznodrošinātie, kuriem šī nodokļa summa ir maza. Šādu maksājumu administrēšana ir lielāka nekā fiskālais ieguvums no nodokļa.

Tāpat ir nepieciešams izvērtēt kadastrālās vērtības. "Jāizvērtē kadastrālās vērtības. Pašlaik blakus esošām ēkām ir nesaprotamas atšķirības. Neesmu pārliecināts, ka cenas objektīvi virzās. Aktuālākā problēma ir ar Rīgas centru un Jūrmalu. Jānovērtē, cik godprātīgi pašvaldības dod atlaides. Šis jautājums ir vairāk Tieslietu ministrijas jomā un būs viens no aktuālākajiem turpmāk," teica Vilks.

Nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, kā arī inženierbūvēm šogad pieauga no 1% līdz 1,5% no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Šogad ar NĪN apliek arī dzīvojamās ēkas - par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemēro likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu - 0,3% no kadastrālās vērtības.

Pret samazināto PVN likmju atcelšanu

Laikrakstam viņš atzīst, ka PVN likmju paaugstināšanu būs grūti apiet, vienlaikus uzsverot, ka samazinātās PVN likmes vajadzētu saglabāt.

"Neredzu būtisku pienesumu budžetā, atceļot samazināto PVN likmi grāmatām, elektroenerģijai, arī tūrismam,"

Viņaprāt, samazinātās likmes vajadzētu saglabāt, taču, ja kādu no tām aiztiek, jāizvērtē iespējamie kompensācijas mehānismi.

 "Mums ir problēmas, kā pašlaik atcelt samazinātās PVN likmes. Ir ļoti daudz pretargumentu, tādēļ, iespējams, vieglāks risinājums būtu tieši nedaudz pacelt pamatlikmi. Šo soli sper daudzas Eiropas valstis," teica Vilks.

Viņaprāt, nevajadzētu aiztikt arī  iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tāpat uzņēmumu ienākuma nodokli un sociālās iemaksas.

Vilks neesot pārliecināts, ka izdevumus izdosies samazināt jau nākamā gada budžetā. "Laiks ir pietiekami mazs, lai naudu varētu atrast pilnīgi visās pozīcijās. Dzīvē redzēsim, cik daudz no konsolidācijai nepieciešamās naudas varēsim dabūt no tēriņu mazināšanas – pusi vai trešdaļu no summas. Varbūt kādu daļu varēs dabūt jau nākamgad, bet pārējo aiznākamgad," piebilst Vilks.

Jau ziņots, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta patlaban tiek gatavoti daudzi sāpīgas izšķiršanās saturoši priekšlikumi jaunajai vadībai, starp kuriem ir arī turpmāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldību budžetiem.