Bērziņš arī norādīja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā ļoti svarīgs esot psiholoģiskais moments.

"Pašreizējā ekonomiskā situācijā, kad valsts budžets cieš ievērojamus zaudējumus, jo virkne uzņēmēju savu darbību pārcēluši tā sauktajā pelēkajā zonā, esam satraukti par ievērojamajiem ēnu ekonomikas apjomiem," skaidroja Bērziņš.

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jaunajai Saeimai vajadzētu ķerties vērsim pie ragiem un nopietni risināt šo jautājumu.

FM sagatavotajā pasākumu plānā tiek piedāvāti labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, kam vajadzētu mazināt vēlmi strādāt "pelēkajā zonā". Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Plāns paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu paaugstināt jau no nākamā gada, un turpmākie nodokļu politikas pasākumi paredz pakāpeniski, ņemot vērā situāciju valsts budžetā, palielināt ar IIN neapliekamo minimumu, to veicot 2011.gada 1.janvārī un pēc tam arī 2012.gadā un 2013.gada sākumā.

Pēc FM domām, tas samazinās darbaspēka izmaksas komersantiem, kā arī palielinās nodokļa progresivitāti, tā taisnīgāku piemērošanu, jo vairāk maksās tie, kam lielāki ienākumi, kas savukārt samazinās vēlmi saņemt "algu aploksnē". Patlaban ar nodokļiem neapliekamais minimums ir 35 lati.

Jau iepriekš ēnu ekonomikas apkarošanas plāna saskaņošanā tika panākta vienošanās, ka sākumdeklarēšanās jeb nulles deklarācija fiziskām personām un daļējas nodokļu amnestijas juridiskām personām varētu tikt ieviesta jau no 2011.gada 1.jūlija. Uzņēmējiem tiks piedāvāta iespēja legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli. Tāpat piedāvāta soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana, ja tiek samaksāts pamatparāds.

Tiks veidots arī īpašs "baltais saraksts", kurā iekļautajiem uzņēmumiem būs priekšrocības valsts pasūtījumu saņemšanā, atvieglota piekļuve Eiropas Savienības fondiem, kā arī tie saskarsies ar mazākām kontrolēm no valsts puses un saņems vienkāršotas administratīvās prasības. Lai iekļūtu sarakstā, uzņēmumam būs jāpierāda, ka tas strādājis legāli, kā arī jāpiekrīt informācijas publiskošanai par sevi.

Tiks piedāvāta arī muitas procedūru atvieglošana atbilstoši uzņēmuma uzticamības pakāpei. Tāpat plānoti vienreizēji pasākumi - soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim maksā nodokļu pamatparādu. Plānota arī nokavējuma naudas atcelšana uz laiku gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš vai nodokļu samaksa tiek sadalīta daļās.

Vēl viens virziens ēnu ekonomikas mazināšanai būs kontrolējošo iestāžu kapacitātes palielināšana, piešķirot tām papildu tiesības, dodot pieeju papildu informācijai, optimizējot funkcijas, kā arī piešķirot papildu finansējumu. Nonākot pie konkrētiem lēmumiem, papildu līdzekļi tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienestam.

Plānots padarīt arī efektīvākas sankcijas no valsts puses, piemēram, ieviešot atbilstošākus sodus konkrētiem pārkāpumiem, kā arī nodrošināt vienveidīgāku sodu piemērošanu. Iecerēta arī licenču un atļauju atņemšana, saimnieciskās darbības apturēšana nopietnu pārkāpumu gadījumos.

Vienlaikus plānots padarīt efektīvāku nodokļu sistēmu, pārnest nodokļu slogu uz tām jomām, kurās ir zemāks izvairīšanās risks, mazināt atvieglojumu un izņēmumu skaitu, kā arī atcelt atsevišķas pārmērīgas prasības. Plānotas arī maksāšanas kārtību izmaiņas, piemēram, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metāllūžņiem vai arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību laimestiem.

Plāns paredz arī pastiprinātu komunikāciju - pozitīvo, negatīvo piemēru publiskošanu, kā arī sabiedrības informēšanu par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu.

Finanšu ministrijas plānā kopumā piedāvāti vairāk nekā 60 pasākumi.