Prokuratūrā Liepnieks, būdams aizdomās turētais, iztaujāts pamatā 2007.gada pirmajā pusē. Atbildot uz prokurora Edvīna Piliksera uzdotajiem jautājumiem, Liepnieks detalizēti stāstījis par to, kā ar Lielbritānijā reģistrētās kompānijas "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") starpniecību Latvijā bija plānots ieviest digitālo televīziju.

"No paša sākuma bija divas "Kempmayer" akcionāru grupas. Viena bija ["Latvijas Neatkarīgās televīzijas" vadītāja] Andreja Ēķa grupa, otra [zvērināta advokāta] Jāņa Lozes pārstāvētā grupa. Bija mēģinājumi noslēgt līgumu, kas noteiktu, ka abas grupas, lai gan pēc "Kempmayer" daļu skaita to svars nebija vienāds, lēmumu pieņemšanā ir līdzvērtīgas. Tomēr tāds līgums netika noslēgts," liecinājis Liepnieks.

"Ēķis pie manis vērsās kā pie Andra Šķēles uzticības personas, kā pie cilvēka, kas ilggadēji pazīst Šķēli. Ēķis teica, ka vajagot izveidot uzņēmumu, kas ieviesīs Latvijā virszemes digitālo televīziju, ka agri vai vēlu tas būšot jādara. [..] Ēķis mani informēja, ka viņš jau ir runājis par šo lietu [ar] Vili Krištopanu un Krištopans piedalās. Taču, pēc Ēķa teiktā, ar Krištopana ietekmi un finanšu resursiem varētu būt par maz, ar to nepietikšot. Ēķis gribētu, lai arī Šķēle piedalās, tad būtu nopietnāk un drošāk," prokuratūrā stāstījis Liepnieks.

Saskaņā ar viņa liecībām Ēķis pastarpināti piedāvājis Šķēlem 30% no "Kempmayer" daļām, bet Šķēle bijis ar mieru iesaistīties tikai tad, ja dabūs 50%. Ēķis piekritis Šķēlem dot 50%. "Ēķis teica "nu labi" un pats piedāvāja man iegūt kontroli uz 50% no "Kempmayer", no kā, pēc Ēķa teiktā, Šķēlem, iespējams, būšot komfortablāk iesaistīties, ja šie 50% no "Kempmayer" būs jau Šķēlem pietuvināta cilvēka rokās, tas ir, manās rokās," liecinājis Liepnieks, norādot, ka pēc tam kopā ar Ēķa ieteikto "Interbaltija" juristu Gintu Bandēnu braucis uz Angliju pie cita jurista - Tonija Flanagana, kurš nokārtojis, lai Liepnieka uzņēmums "Gedney Purcell Ventures" (GPV) kļūst par 50% "Kempmayer" kapitāla daļu īpašnieku.

"Kad tas bija izdarīts, es atkal devos pie Šķēles un teicu, ka viss notiek tā, kā Ēķis bija Šķēlem piedāvājis, un izskatās, ka Šķēles bažām nav pamata, ka viņš droši var nākt šajā lietā iekšā. Šķēle man pateica, lai es aizejot pie Lozes, ka Loze man iedošot kādu kompāniju [Gērnsi reģistrēto "Ratcliff Limited" ("Ratcliff")], kura tad būšot Šķēles daļas pārstāvis KML ["Kempmayer"] dalībniekos. Tālāk es Lozi, kuru jau pirms tam labi pazinu, iepazīstināju ar Ēķi. Vēlāk es no Ēķa vai Lozes uzzināju, ka viņi ir nolēmuši KML struktūru mainīt. Ideja esot tāda, ka Londonā par KML labuma guvēju tiek reģistrēts kāds Īrijas uzņēmums, kura labuma guvējs savukārt ir kāds trasts, un tikai šajā trastā parādās reālas fiziskās personas. Tas viss tiek darīts tamdēļ, lai, cik vien iespējams, noslēptu KML īpašniekus - fiziskās personas," prokuratūrai atklājis Liepnieks.

"Faktiski jau visa mana esamība KML dalībnieku sastāvā bija tikai tāpēc un ilga, kamēr Ēķis un Šķēle nespēja vienoties par savu daļu sadalījumu KML," liecinājis Liepnieks. Citā pratināšanas reizē prokurors Piliksers viņam uzdevis jautājumu: "Tādējādi, pēc jūsu toreizējās izpratnes, patiesībā digitālo televīziju Latvijā izveidotu Ēķis kopā ar Krištopanu, vai tā?" Uz to Liepnieks atbildējis: "Absolūti. Varbūt vēl caur mani piesaistot šai lietai Šķēli."

Kā mājaslapā "pietiek.lv" raksta žurnāliste Baiba Rulle, ar Šķēli savulaik cieši saistītā Liepnieka liecības ir viena no retajām reizēm, kad Šķēles "shēmai" tik tuvu stāvoša persona izmeklētājiem atklājusi vērienīgās tā dēvētās digitālgeitas aizkulises. "Tomēr ar mūsu šodien publiskojamajām Liepnieka liecībām bija par maz, lai jau pašlaik uz apsūdzēto sola digitālās televīzijas lietā nosēdinātu arī ekspremjeru," norāda Rulle.

Kā prokuratūrai stāstījis Liepnieks, no vienas puses, pazīstot Šķēli ilgus gadus, nekas iepriekš neesot liecinājis, ka saistībā ar "Ratcliff" jebkur, pat "pašā tālākajā tās reģistru un citu dokumentu galā", būtu atrodams Šķēles kā fiziskas personas vārds. "No otras puses, konkrētajā situācijā un kontekstā, tādā vai citādā veidā saistībā ar šo Gērnsi kompāniju "Ratcliff" - tas ir veids, kā Šķēle vienmēr ir strādājis, tās ir tādas juridiskas formas un metodes, lai Šķēles saistība nebūtu pierādāma. Tajā pašā laikā tas neizslēdz, ka šāda saistība pastāv. No trešās puses - es neiedziļinājos. Man ar to, ko Šķēle man pateica, bija pilnīgi pietiekami, lai es varētu pateikt Ēķim, ka Šķēle ir iedevis kompāniju, un tā es Ēķim arī pateicu. Un, no ceturtās puses, Loze, kad es pie viņa ierados un pateicu, ka mani sūtīja Šķēle, zināja, par ko ir runa. Bija saprotams, ka Šķēle un Loze šo lietu bija norunājuši," liecinājis Liepnieks.

Pats Šķēle, nopratināts kā liecinieks Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā digitālās televīzijas krimināllietā, šoruden atzina, ka ir interesējies par "Kempmayer" iegādi un gribējis nopirkt vismaz 50% kompānijas kapitāla daļu, taču tas neesot izdevies. "Līdz ar to Šķēle mazgā rokas nevainībā, kamēr vairāki ar viņu tieši saistīti cilvēki jau kopš 2007.gada rudens vada laiku uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā," secinājuši "pietiek.lv" žurnālisti.

"Kopumā Liepnieka liecības rāda, ka viņš digitālās televīzijas projektā bijis tikai Šķēles piesegs un tieši Šķēles vārdā nokārtojis līdzdalību "Kempmayer", kas īstenota caur vairākām ārzonu firmām. Liepnieka liecības prokuratūrā, kuras "Pietiek" publisko, skaidri rāda to, ka viņš šai darījumā nav uzstājies kā savu privāto biznesa interešu pārstāvis. Cita lieta ir tā, ka prokuratūrai tā arī neizdevās uzrādīt apsūdzību Šķēlem kā vienam no galvenajiem iespējamiem digitālas televīzijas afēras līdzdalībniekiem un organizētājiem. Šķēles vietā uz apsūdzēto sola sēž izpildītāji - Liepnieks, bijušais Šķēles advokāts Jānis Loze un aizvien ar Šķēli saistītais viņam piederošās firmas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" grāmatvedis Harijs Krongorns," teikts mājaslapā "pietiek.lv".

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā patlaban izskatāmā digitālās televīzijas pamata krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Liepnieks, kurš arī ir viens no apsūdzētajiem, tiesā vēl nav liecinājis.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.